Pētījumu un publikāciju datu bāze

Socioloģiskās aptaujas veikšanas mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.

Minētā aptauja ietver situācijas Latvijā novērtējumu savstarpēji saistītu sociālo kampaņu īstenošanas rezultātā.  Šī ir trešā no kopumā trim īstenotajām socioloģiskajām aptaujām.

Sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 80 % iedzīvotāju un 78 % uzņēmumu nebūtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli, lai panāktu vēlamu risinājumu. 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājusies iedzīvotāju gatavība kukuļot valsts amatpersonas, kamēr uzņēmēju vidū – samazinājusies. Salīdzinot 2023. gadā iegūtos aptaujas rezultātus ar 2021.  gadu, KNAB novēro, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksmē pret kukuļošanu novērojamas kopumā minimālas izmaiņas un vidēji četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieļauj kukuļdošanu.

Iedzīvotāju biežāk minētais iemesls iespējamai kukuļa došanai ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta. Šis visos KNAB analizētajos periodos ir bijis galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izšķirtos par labu kukuļa došanai. Tikmēr uzņēmēji visbiežāk būtu gatavi dot kukuli, lai panāktu darbinieku laipnāku attieksmi un pretimnākšanu, kā arī saņemtu amatpersonas palīdzību, jo normatīvie akti un procedūras ir neskaidras un sarežģītas.

Sabiedriskās domas aptauja atklāj iedzīvotāju un uzņēmēju salīdzinoši noturīgo attieksmi pret neoficiālu risinājumu izmantošanu, kārtojot dažādus jautājumus. 2023. gada aptaujā 19 %  iedzīvotāju un 20 % uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus. Salīdzinot respondentu atbildes 2023. un 2021. gadā, secināms, ka trīs gadu periodā pieredze nav būtiski mainījusies un četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem dažādu jautājumu kārtošanā izvēlas oficiālus risinājumus.