Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu auzu un rudzu sējumos, vienlaikus iegūstot augstas kvalitātes ražu. Pētījuma rezultātus praktiski varēs pielietot integrētie un bioloģiskie audzētāji, konsultanti, kā arī citi lauksaimniecības nozares pārstāvji

1. veikt lauka izmēģinājumus auzu un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas līdzekļus;
2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai noteikšanai;
3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu;
4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu sugām.

2025. gadā (projekta trešajā izpildes gadā), lai sasniegtu projekta mērķi – izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu auzu un rudzu sējumos, vienlaikus iegūstot augstas kvalitātes ražu, turpināti pētījumi lauka un laboratorijas apstākļos.
2026. gadā turpināti lauka izmēģinājumi integrētajā un bioloģiskajā auzu sējumā (1. projekta uzdevums). Sēklu apstrādes izmēģinājumā, tāpat kā iepriekšējās divās izmēģinājuma sezonās, apstiprinājās ķīmiskās kodināšanas pozitīvā ietekme uz auzu brūnplankumainības attīstību veģetācijas perioda sākumā. Ražas daudzums būtiski neatšķīrās ne salīdzinājumā ar kontroles variantu, ne starp variantiem. Arī 2023. gadā būtiskas atšķirības starp variantiem nekonstatēja. Savukārt 2024. gada sezonā būtiski augstāku ražu salīdzinājumā ar kontroli un citiem variantiem ieguva sēklas apstrādes variantā ar biostimulantu Bactoforce. Taču vienā gadā iegūti rezultāti tomēr ir nepietiekami, lai audzētājiem varētu pārliecinoši ieteikt konkrētu alternatīvo sēklu apstrādes līdzekli.

Integrētajā izmēģinājumā būtiski lielāku lapu zaļo laukumu salīdzinājumā ar kontroli konstatēja ar ķīmiski sintezētajiem fungicīdiem apstrādātajā variantā. Šeit ir svarīgi piebilst, ka iepriekšējos pētījuma gados, atšķirībā no šī gada, lapu zaļo laukumu veiktie pasākumi neietekmēja. Tāpat uzskaites laikā pirms pēdējo variantu smidzinājumiem, būtiski zemāku brūnplankumainības attīstības pakāpi, salīdzinājumā ar kontroli un citiem variantiem konstatēja tikai variantā ar ķīmiski sintezēto fungicīdu apstrādi. Šī gada auzu raža integrētajā izmēģinājumā tomēr bija bez būtiskām atšķirībām starp variantiem. Tas neapstiprināja iepriekš iegūto rezultātu stabilitāti – 2024. gadā būtiski augstāku ražu ieguva 3., 5. un 6. variantā, tas nozīmēja, ka šajos variantos veiktie pasākumi bijuši efektīvi.

Brūnplankumainības attīstības pakāpe bioloģiskajā sējumā nevienā no uzskaites reizēm 2025. gada sezonā būtiski neatšķīrās starp variantiem, ieskaitot kontroli. Tātad var secināt, ka pie augsta slimības attīstības līmeņa, mikrobioloģisko preparātu efektivitāte lapu plankumainību ierobežošanā ir zema un pēc šī gada datiem labāko ierobežošanas līdzekli neizdodas ieteikt.

Papildus iekārtots lauka izmēģinājums integrētajā rudzu sējumā (šķirne Elias) ar mērķi noskaidrot efektīvākos augu aizsardzības līdzekļus rudzu slimību, īpaši fuzariozes, ierobežošanai (1. projekta uzdevums). Būtiski lielāku zaļo laukumu salīdzinājumā ar kontroli un 2. variantu (divas reizes Preparāts Nr.3) konstatēja 6. variantā, kur divas reizes veikta apstrāde ar ķīmiskajiem fungicīdiem. Visos variantos veiktie pasākumi samazināja stiebrzāļu gredzenplankumainības attīstības pakāpi, bet, izcelt kāda alternatīvā varianta īpašu nozīmi šīs slimības ierobežošanai, pēc pirmā gada pētījuma nevar. Tāpat secinājumu par veikto pasākumu ietekmi uz ražas daudzumu un kvalitāti no šī gada datiem nav iespējams izdarīt, jo ražas daudzums un kvalitātes rādītāji savstarpēji būtiski neatšķīrās, tajā skaitā arī no kontroles.

Projekta laikā noteikts mikotoksīnu ZEN, T-2/TH-2, DON daudzums auzu un rudzu graudos. Auzās visos izmēģinājuma variantos mikotoksīnu daudzums nepārsniedza pieļaujamo koncentrāciju (ES regulā 2023/915). Sēklu apstrādes izmēģinājumā DON netika konstatēts nevienā no projekta izpildes gadiem (2023.-2025.). Rudzu izmēģinājumā, integrētajā sējumā, ZEN un DON mikotoksīni atsevišķos izmēģinājuma variantos pārsniedza ES regulā 2023/915 noteiktās normas. Paaugstināts mikotoksīnu daudzums bija neapstrādātā izmēģinājuma variantā, kā arī variantā ar Polyversum (Pythium oligandrum M1, 1000000 oosporas/g) apstrādi. Tāpat, DON daudzums pārsniedza pieļaujamo normu izmēģinājuma 3. variantā (apstrāde ar mikrobioloģiskais preparāts Nr. 4, apstrāde pirms mākslīgās inficēšanas). Meteoroloģiskie apstākļi 2025. gada sezonā bija īpaši labvēlīgi Fusarium ģints sēņu attīstībai, bija silts, nokrišņu daudzums pārsniedza ilggadīgo normu.

2025. gadā turpināti laboratorijas izmēģinājumi (rudziem un auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai noteikšanai (2. projekta uzdevums). Auzas un rudzi tika mākslīgi inficēti ar Fusarium ģints patogēniem, vēlāk vizuāli vērtēta slimības attīstības gaita, kā arī fotografētas vārpas ar hiperspektrālo kameru. Veikta arī dīdzības uzskaite, pēc graudu izveidošanās noteikts mikotoksīnu saturs. Šogad būtiski uzlabojumi ieviesti tieši hiperspektrālo attēlu analīzē – slimības attīstības pakāpes vērtēšana balstīta uz head blight index, (Bauriegel u.c., 2011). Phyton platformā izstrādātais modelis HS attēlos ir spējīgs klasificēt slimos un veselos graudus (to daļas) tādējādi aprēķinot slimības attīstības pakāpi. Izmantotā slimības noteikšanas modeļa efektivitāte tika salīdzināta ar vizuālās vērtēšanas rezultātiem un noteikta korelācija starp mikotoksīnu saturu graudos un hiperspektrālā modeļa noteikto slimības attīstības pakāpi.

Alternatīvo ierobežošanas metožu izvēles ekonomiskai un saimnieciskai pamatošanai aprēķināja Bruto segumu katram no izmēģinājumos veiktajiem pasākumiem (3. projekta uzdevums). Bruto aprēķins sēklu apstrādes izmēģinājumā jau otro gadu pēc kārtas liecina, ka sēklu apstrāde ar biostimulantu Bactoforce ar lielāko ūdens daudzumu (12 litri uz 1 graudu tonnu) sēklu apstrādes procesā, ir saimnieciski un ekonomiski pamatota, jo iegūts augstākais bruto segums. Šogad arī iegūtā raža ir augstākā, salīdzinājumā ar citiem variantiem.

Iepriekšējā gada bruto aprēķins integrētajā izmēģinājumā liecina, ka saimnieciski noderīgākie pasākumi salīdzinājumā ar kontroli veikti 3. un 6.variantā, kur lietots mikrobioloģiskais preparāts Nr. 4 un ķīmisko fungicīdu lietošanas variants. Taču 2025. gada rezultāti to neapstiprina un liecina, ka veiktie pasākumi nav bijuši ekonomiski pamatojami, jo kontroles bruto segums ir lielāks nekā variantos.

Lai gan ražas daudzums vairākos bioloģiskā izmēģinājuma variantos bija augstāks nekā kontrolē, taču bruto segums neparādīja veikto pasākumu lietderīgumu, tāpat kā iepriekšējā sezonā. Tomēr jāņem vērā, ka vairākos gadījumos mikrobioloģisko preparātu lietošana ir samazinājusi mikotoksīnu daudzumu auzu graudos, piemēram preparāts Nr.4, kas paredzēts tieši auzu vārpu izturības stiprināšanai pret sēņu ierosinātām infekcijām.

Lai gan bruto segums rudzu izmēģinājuma variantos ir līdzīgs vai zemāks nekā kontroles rezultātam, tomēr arī šeit jāņem vērā mikotoksīnu veidošanās risks. Tieši ķīmisko fungicīdu un preparāta Nr.4 lietošana pēc inficēšanās ar Fusarium, spēja novērst ZEN un DON mikotoksīnu veidošanos graudos. Tātad pasākums bija vērtīgs, neskatoties uz papildus ieguldījumiem.

Lai noskaidrotu Fusarium ģints sēņu daudzveidību auzu sējumos Latvijas teritorijā, laboratorijā turpināta sugu identifikācija (4. projekta uzdevums). PCR amplifikācija, izmantojot sugām specifiskus praimerus, sekmīgi veikta 445 izolātiem, darba gaitā konstatēta plaša Fusarium daudzveidība – identificētas 14 sugas. Starp izolātiem dominēja F. poae. Papildus, 155 Fusarium izolātiem sekmīgi veikta toksīnus kodējošo gēnu noteikšana un ķīmisko tipu profilēšana, izmantojot 11 marķierus.

2025. gadā no rudzu dīgstiem izdalītajām potenciāli patogēnajām sēnēm pēc morfoloģiskajām pazīmēm ģints līmenī identificēti 517 izolāti, no rudzu vārpām 557 izolāti. Starp paraugiem dominēja Fusarium un Alternaria ģints sēnes.

Pilna pētījuma atskaite un rezultāti aprakstīti pielikumā esošajā failā