Pētījumu un publikāciju datu bāze

Alternatīvu organiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļu potenciāls un to efektīva izmantošana laukkopībā augsnes auglības uzturēšanai un bioresursu efektīvai apritei

Pētījuma statuss:
Plānots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Inga Jansone 

Alternatīvu organiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļu potenciāls un to efektīva izmantošana laukkopībā augsnes auglības uzturēšanai un bioresursu efektīvai apritei

Pētījuma mērķis:

1.Iekārtot lauka izmēģinājumu laukaugu augu maiņā ar atšķirīgiem alternatīviem mēslošanas līdzekļiem (zālaugu komposts, notekūdeņu dūņu pārstrādes produkti, digestāts u.c.) 

2.Izvērtēt alternatīvos mēslošanas līdzekļus ķīmisko sastāvu, t.sk., drošību raksturojošos radītājus.

3.Izvērtēt pētījuma variantos barības vielu apriti un mikrobioloģiskās aktivitātes izmaiņas dažādām laukaugu sugām augmaiņas periodā divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

4. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmi  un pēcietekmi uz laukaugu ražu un kvalitātes rādītājiem. Biomasas paraugiem noteiks sausnu, N, P, K. Augu biomasas attīstību, N statusu, OML iedarbības dinamiku dažādās augu attīstības stadijās, izmantojot attālinātās izpētes metodes, aprēķinās veģetācijas indeksus (NDVI, NDRE), divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

5. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmes izmaiņas, analizējot augsnes ķīmiskās un fizikālās īpašības, SEG emisiju radītājiem divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

6. Izvērtēt ekonomiskos aspektus alternatīvo mēslošanas līdzekļu lietošanai – 2026.: OML sagatavošanas izmaksa, OML kā produktu potenciālās ekonomiskās vērtības pēc barības vielu saturu, barības vielu tirgus vērtību un produktu lietošanas specifiku.

7. Projekta noslēgumā 2030. gadā sagatavot ziņojumu un informēt sabiedrību par alternatīvo OML ietekmi lauksaimniecības sektorā barības vielu apritē, augsnes īpašībām, ražu un tās kvalitātes rādītājiem. Ik gadu dalība Lauku dienu semināros, ziņojumi konferencēs,  no 2027. – zinātniskie rakstos un populārzinātniskās publikācijās.  Projektu noslēdzot, 2030. gadā organizēts seminārs un ieteikumi vadlīnijām.

Pētījuma uzdevums:

1.Iekārtot lauka izmēģinājumu laukaugu augu maiņā ar atšķirīgiem alternatīviem mēslošanas līdzekļiem (zālaugu komposts, notekūdeņu dūņu pārstrādes produkti, digestāts u.c.) 

1.1 Lauka izmēģinājumu 3 sugu augmaiņas sistēmā:

 2026. – lauka iekārtošana, ziemāju sēja; 

2027. – ziemas kvieši – mēslojuma tieša ietekme, 

2028. – auzas  – mēslojuma tieša ietekme 

2029.  – zirņi –  organisko mēslošanas līdzekļu (OML) pēcietekme, 

1.2 iekārtot otrā pilnā cikla izmēģinājumu (2.cikls: 2028-2030.);

1.3 salīdzināt trīs alternatīvos OML variantus ar tradicionālajiem kūtsmēsliem un/vai šķidrmēsliem un kontroles variantiem (bez mēslojuma un ar minerālmēslojuma normu);

2.Izvērtēt alternatīvos mēslošanas līdzekļus ķīmisko sastāvu, t.sk., drošību raksturojošos radītājus.

3.Izvērtēt pētījuma variantos barības vielu apriti un mikrobioloģiskās aktivitātes izmaiņas dažādām laukaugu sugām augmaiņas periodā divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

4. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmi  un pēcietekmi uz laukaugu ražu un kvalitātes rādītājiem. Biomasas paraugiem noteiks sausnu, N, P, K. Augu biomasas attīstību, N statusu, OML iedarbības dinamiku dažādās augu attīstības stadijās, izmantojot attālinātās izpētes metodes, aprēķinās veģetācijas indeksus (NDVI, NDRE), divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

5. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmes izmaiņas, analizējot augsnes ķīmiskās un fizikālās īpašības, SEG emisiju radītājiem divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

6. Izvērtēt ekonomiskos aspektus alternatīvo mēslošanas līdzekļu lietošanai – 2026.: OML sagatavošanas izmaksa, OML kā produktu potenciālās ekonomiskās vērtības pēc barības vielu saturu, barības vielu tirgus vērtību un produktu lietošanas specifiku.

7. Projekta noslēgumā 2030. gadā sagatavot ziņojumu un informēt sabiedrību par alternatīvo OML ietekmi lauksaimniecības sektorā barības vielu apritē, augsnes īpašībām, ražu un tās kvalitātes rādītājiem. Ik gadu dalība Lauku dienu semināros, ziņojumi konferencēs,  no 2027. – zinātniskie rakstos un populārzinātniskās publikācijās.  Projektu noslēdzot, 2030. gadā organizēts seminārs un ieteikumi vadlīnijām.

Plānotās nodošanas datums:
30.12.2026
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījuma plānotie rezultāti:
  1. Ierīkoti pilna cikla lauka izmēģinājumi laukaugu augmaiņā, izmantojot dažādus alternatīvos mēslošanas līdzekļus.
  2. Izvērtēts alternatīvo mēslošanas līdzekļu ķīmiskais sastāvs un drošību raksturojošie rādītāji.
  3. Novērtēta barības vielu aprite un mikrobioloģiskās aktivitātes izmaiņas dažādu laukaugu audzēšanas sistēmās, izmantojot alternatīvos mēslošanas līdzekļus.
  4. Noteikta alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekme un pēcietekme uz laukaugu ražu, kvalitāti un augu attīstības dinamiku, izmantojot laboratoriskās un attālinātās izpētes metodes.
  5. Izvērtēta alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekme uz augsnes ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām.
  6. Novērtēta alternatīvo mēslošanas līdzekļu sagatavošanas un izmantošanas ekonomiskā efektivitāte un potenciālā tirgus vērtība.
  7. Sagatavoti zinātniski pamatoti ieteikumi alternatīvo mēslošanas līdzekļu izmantošanai lauksaimniecībā, nodrošināta rezultātu izplatīšana zinātniskajai sabiedrībai, nozarei un plašākai sabiedrībai.

Kopējais rezultāts:

Iegūtas zinātniski pamatotas zināšanas par alternatīvo organisko mēslošanas līdzekļu ietekmi uz barības vielu apriti, augsnes kvalitāti, siltumnīcefekta gāzu emisijām, laukaugu produktivitāti un ekonomisko efektivitāti, izstrādājot rekomendācijas to ilgtspējīgai izmantošanai lauksaimniecībā.

To top