Pētījumu un publikāciju datu bāze

Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana

Pētījuma statuss:
Plānots

Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana

Pētījuma mērķis:

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Pētījuma uzdevums:

3.1.Raksturot samazinātas intensitātes augsnes apstrādes un zemes izmantošanas veida maiņas ietekmi uz SEG emisijām aramzemēs ar organisku augsni (AREI sadarbībā ar LVMI Silava):
3.1.1.Pētījums veicams izmēģinājumu objektā ar organisku augsni (atbilstoši IPCC 2014 definīcijai), kas ierīkots 2025. gadā, lai salīdzinātu trīs atkārtojumos SEG emisijas platībās, kur augsnes sagatavošana veikta ar diskošanas un aršanas paņēmienu, kā arī lai novērtētu zemes izmantošanas maiņas no aramzemes par zālāju ietekmi uz SEG emisijām.
3.1.2.2026. gadā jāturpina empīrisku datu ieguvi par zemes izmantošanas veida un augsnes apstrādes metodes ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no organiskām augsnēm. Pētījuma ietvaros jāveic gāzu apmaiņas mērījumi, periodiski (vismaz reizi mēnesī) nosakot CO2 (augsnes heterotrofā elpošana platībā, kas atbrīvota no veģetācijas mērījumu laikā), CH4 un N2O (platībā ar veģetāciju) emisijas no augsnes, kā arī oglekļa ienesi augsnē ar augu atliekām, kopējo veģetācijas biomasu un vides parametrus (gaisa un augsnes temperatūra, gruntsūdens līmenis un augsnes mitrums), kas ietekmē SEG emisijas.
3.1.3.Balstoties uz divu gadu izpētes rezultātiem,sākotnējie rezultāti publicējami zinātniskas konferences rakstu krājumā vai augstāka līmeņa zinātniskā rakstā.
3.2.Izstrādāt un verificēt metodi periodiski applūdušu teritoriju identificēšanai lauksaimniecībā izmantotās zemēs SEG emisiju no augsnes uzskaites un prognožu metožu pilnveidošanai (LVMI Silava):
3.2.1.Pētījumā apvienojamas tālizpētes metodes (Sentinel-1, -2 datu analīze) un LVĢMC hidroloģiskā monitoringa dati periodiski applūstošu teritoriju identificēšanai organiskajās un minerālaugsnēs lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ar vienas nedēļas soli laika rindā;
3.2.2.Pētījuma ietvaros veidojama SEG inventarizācijas ziņojumā pielietojama karte ar periodiski applūstošajām teritorijām, kas ietver informāciju zemes izmantošanu (mitrājs, aramzeme vai zālājs), augsnes pazīmēm (minerālaugsne vai organiskā augsne atbilstoši IPCC 2014) un vidējo gaisa temperatūru.
3.2.3.Emisiju aprēķiniem izmantojami IPCC 2014 noklusējuma emisiju faktorus appludinātām teritorijām minerālaugsnēs un Latvijā veiktu pētījumu rezultāti organisko augšņu raksturošanai, paredzot pāreju uz augstāka līmeņa metodēm nākotnē.

Plānotās nodošanas datums:
31.12.2026
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījuma plānotie rezultāti:

Pētījuma rezultātā tiks iegūti empīriski dati par samazinātas intensitātes augsnes apstrādes un zemes izmantošanas veida maiņas ietekmi uz CO₂, CH₄ un N₂O emisijām organiskajās augsnēs, kā arī identificēti galvenie vides faktori, kas nosaka SEG emisiju dinamiku. Tiks izstrādāta un verificēta metode periodiski applūstošu lauksaimniecības zemju identificēšanai, izmantojot tālizpētes un hidroloģiskos datus, un sagatavota SEG inventarizācijā izmantojama karte ar applūstošajām teritorijām.

To top