Pētījumu un publikāciju datu bāze

Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana (2025)

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots

Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana (2025)

Pētījuma mērķis:

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Pētījuma uzdevums:

Pētnieciskie uzdevumi ietver empīrisku CO2, CH4 un N2O plūsmu mērījumus dažādās zemes izmantošanas un augsnes apstrādes sistēmās, pasējas auga (sarkanā āboliņa) ietekmes uz oglekļa apriti novērtēšanu, organisko augšņu izplatības un izmantošanas telpisku precizēšanu, kā arī augsnes heterotrofās elpošanas kvantificēšanu. Iegūtie dati tiks izmantoti uzlabotu emisiju faktoru un darbību datu kopu izstrādei ZIZIMM un lauksaimniecības sektoram, integrējot tos nacionālajā SEG inventarizācijā.

Nodošanas datums:
05.12.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Pētījuma klasifikācija:
Padziļinātas ekspertīzes pētījums politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Zemkopības ministrijas kompetence
Autoru saraksts:
  • Andis Lazdiņš
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Zemkopības ministrija
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
70261 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Iepriekšējos pētījuma etapos veicām empīrisko datu ieguvi, lai raksturotu daļējas augsnes apstrādes un dažādu pasējas augu ietekmi uz SEG emisijām no augsnes un oglekļa apriti, kā arī lai izstrādātu vienādojumus SEG emisiju raksturošanai no aluviālās augsnēs zālājos un aramzemēs. Lai pilnveidotu jau izstrādātos aprēķinu vienādojumus un samazinātu to nenoteiktību, turpināta empīrisko datu ieguve un analīze. Pētījuma ietvaros risināti jautājumi, kas saistīti ar inventarizācijas un prognožu ziņojumu pilnveidošanu, izstrādājot un integrējot LVMI “Silava” sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un citām institūcijām gatavojamajos ziņojumos augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu prognozes un ar tām saistītās N2O un CH4 emisijas no minerālaugsnēm un organiskajām augsnēm lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī vērtētas brīvprātīgo oglekļa piesaistes vienību platformu ieviešanas iespējas un iespējamās konsekvences attiecībā uz SEG emisiju samazināšanas mērķu izpildi Latvijā.

To top