Pētījumu un publikāciju datu bāze

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā

1. Uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. – ziemas rapsis, 2022./2023. g. – ziemas kvieši, 2023. g. – starpkultūra, 2024. g. – pupas, 2025. g. – vasaras mieži, 2026. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu);
2. Ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu. 2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos;
3.Izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram,
NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram,
|NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos;
4. Veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;
5. Novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturu, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg);
6. Noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);
7. Apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos

Vērtējot laika posmā no 2022. gada līdz 2024. gadam iegūtos ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultātus, viennozīmīga izmēģinājuma lauciņos izmantoto mēslošanas un kaļķošanas apstākļu ietekme uz ūdeņu kvalitāti nav konstatēta.

Visu mēslošanas variantu gadījumā, izņemot N45P30K45, kā arī visos kaļķošanas variantos vidējās kopējā slāpekļa un nitrātu slāpekļa koncentrācijas ūdeņos uzskatāmas par augstām un var pasliktināt ūdeņu kvalitāti ūdenstecē, kura uztver no izmēģinājuma lauciņiem novadītos ūdeņus.