Pētījumu un publikāciju datu bāze

Noskaidrot augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, kā arī pētīt AAL drošu un ilgtspējīgu izmantošanu.

1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās;
2. noteikt AAL atliekvielas avota ūdeņos, kuros varētu būt potenciāls piesārņojums no lauksaimniecības ražošanas;
3. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu.

Pētījumā, kas uzsākts 2021. gadā, par augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu sastāvu un daudzumu augsnes un augu produkcijā astoņās saimniecībās sākotnēji izvēlēti divi kultūraugi – ziemas kvieši un ziemas rapsis. Pētījumam turpinoties, līdz 2025. gadam, augsnes un augu produkcijas paraugi ievākti šajos pašos laukos, kur lauksaimniekiem ievērojot augseku, un augu maiņu, ir citi kultūraugi. Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) atliekvielas analizētas 16 augšņu paraugos. No kopējā paraugu skaita atliekvielas, kas sasniedza 0.003 mg kg-1 vērtību, augsnē 20-40 cm dziļumā konstatētas 14 paraugos. Atliekvielas konstatētas šādu kultūraugu sējumos (to skaits): ziemas kviešu (6), ziemas rapša (6), kukurūzas (1), auzu (1) un lauka pupu (1). Paraugos noteiktas 12 atliekvielu – visvairāk glifosāta metabolīts AMPA jeb aminometilfosfonskābe (15 paraugos) un glifosāts (8 paraugos), kam seko biksafēns (4), boskalīds (3), diflufenikans (3) fluopirams (2), epoksikonazols (2), fluksapiroksāds (1), mefentriflukonazols (1) tebukonazols (1), pendimetalīns (1) un benzalkonija hlorīds n-C12 (1). Atliekvielu uzkrāšanos ietekmē tādi faktori, kā augsnes granulometriskais sastāvs, apstrādes veids un darbīgās vielas sadalīšanās augsnē laika periods jeb DT90.

Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) atliekvielas analizētas 16 augu produkcijas paraugos – uz analīzēm tika nosūtīti attīrīti graudi un sēklas. No kopējā augu produkcijas paraugu skaita atliekvielas, kas sasniedza vismaz 0.003 mg kg-1 vērtību, konstatētas 8 paraugos. Kopējais konstatēto darbīgo vielu skaits – 8, visbiežāk paraugos noteikts glifosāts – 4 paraugos, kam seko augšanas regulatora etil-trineksapaka metabolīts trineksapaks (2), glifosāta metabolīts AMPA (1), tebukonazols (1), piraklostrobīns (1), boskalīds (1), hlormekvāta hlorīds (1) un piperonilbutoksīds (1) (1.1. attēls). Atliekvielas atrastas ziemas rapšu paraugos (5) un ziemas kviešu paraugos (3). Kukurūzas, auzu, lucernas un pupu paraugos atliekvielas neatrada. Nevienā no gadījumiem atliekvielas augu produkcijā nepārsniedza ES noteiktās maksimāli pieļaujamās devas.

Ziedputekšņu botāniskais sastāvs visās dravās bija atšķirīgs, arī dažādos paraugu ievākšanas laikos saistībā ar augu atšķirīgu ziedēšanas laiku. Pavisam noteiktas 39 taksoni. Maija paraugos dominēja krustziežu, rožu un kurvjziežu dzimtas putekšņi, jo visas dravas atradās intensīvi lauksaimniecības izmantojamo zemju tuvumā, kur, atkarībā pēc reģiona, tika audzēts ziemas un vasaras rapsis vai ripsis, un atradās ziedoši ābeļdārzi un ogulāji, ganību un zālāju platības, mazāk vītolu dz. putekšņi. Visintensīvāk krustziežu dz. putekšņi ievākti Talsu novada dravā, bet rožu dz. putekšņi Jelgavas pilsētā un Dobeles nov. dravā (dravu tuvumā atradās dažāda lieluma augļu dārzi). Kurvjziežu dz. putekšņi ievākti Augšdaugavas un Jelgavas nov. dravās (dravu tuvumā atradās ganību un kultivēti zālāju lauki). Šogad jūnija sākumā novēroja intensīvu krustziežu dz. putekšņu ienesumu, jo dravu apkārtnē atradās ziemas rapša un ripša sējumi, kā arī krustziežu dz. nezāles. Nedaudz mazāk konstatēti putekšņi no tauriņziežu dzimtas augiem. Jūnija otrā pusē izteikti dominēja tauriņziežu putekšņi, nedaudz mazāk – čemurziežu un krustziežu dzimtas putekšņi. Jūlija sākumā dominēja tauriņziežu, rožu, kurvjziežu un asinszāļu dzimtas putekšņi, tas saistīts ar tuvumā esošajiem ilggadīgiem zālājiem, ganību laukiem un pasējām. Jūlija otrā pusē izteikti dominēja tauriņziežu putekšņi (pākšaugi, āboliņi, amoliņi, dedestiņas, vīķis, lucerna u.c.), mazāk kurvjziežu un asinszāļu dzimtas augu putekšņi. Augusta putekšņu paraugos dominēja tauriņziežu, kurvjziežu un asinszāļu dz. putekšņi, iezīmējot līdzīgas tendences putekšņu iedalījumā ar jūlija paraugiem.

AAL atliekvielas, no analizētajiem 40 ziedputekšņu paraugiem, atrastas 26 paraugos. Kopā identificētas 30 dažādi atliekvielu veidi, kuru izcelsme ir skaidrojama ar 19 (terbutrīns tika izslēgts, jo tas ir biocīds) dažādu darbīgo vielu lietojumu (t.i. tika noteikti arī darbīgo vielu metabolīti un dažādi izomeri), no tām 7 (11 ar metabolītiem un citām izomēru formām) ir fungicīdi, 8 (13 ar metabolītiem un citām izomēru formām) ir herbicīdi un 4(6 ar metabolītiem un citām izomēru formām) insekticīdi. Atliekvielas tika noteiktas darbīgajām vielām dažādās izomeru formās kā arī darbīgo vielu metabolītiem, salīdzinot ar MAL līmeni, tika ņemtas vērā tikai EFSA datubāzē definētas vērtības: https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/start/screen/MALs.

Kopumā tika konstatētas atliekvielas 74 reizes, t.i., vidēji paraugā tika noteikta 2 dažādu atliekvielu klātbūtne, tomēr konstatēto atliekvielu skaits ļoti variē starp paraugošanas periodiem, vidēji, vislielākais konstatēto vielu skaits ir periodā no 02.06.2025 līdz 15.06.2025 un tas sastāda 4.5 atliekvielas paraugā, laika periodā no 16.06.2025 līdz 29.06.2025 un no 28.07.2025 līdz 10.08.2025 ir konstatēts mazākais atliekvielu skaits. No augstākminētā izriet, ka medus bites tika pakļautas lielākam riskam laika periodā no 19.05 līdz 29.06.2025, kas arī atbilst zemnieku AAL lietojuma statistikai dažādās vielu grupās. No jūlija vidus AAL slodze samazinās.

Lai gan laika periodā pēc 14.07. konstatēto vielu spektrs kopumā ir samazinājies, Dobeles novada ziedputekšņu paraugos no 28.07.–10.08. tika noteikta sezonā maksimālā herbicīda butil-fluazifopa-P koncentrācija (1,8 mg kg⁻¹). Ņemot vērā, ka šajā periodā bites aktīvi apmeklēja krustziežu, tauriņziežu un rožu dzimtas ziedošos augus, kā arī to, ka herbicīds ir atļauts lietošanai āboliņa laukos un papuvēs, ir ļoti iespējams, ka atliekvielas ziedputekšņos nonākušas tieši saistībā ar šo teritoriju apsaimniekošanu.

Šāda situācija uzsver, ka herbicīdu, tostarp butil-fluazifopa-P, smidzināšana ziedošu augu tuvumā ir jāveic tikai vakara stundās, kad medus bišu un citu apputeksnētāju aktivitāte ir minimāla. Tas būtiski samazina risku, ka apputeksnētāji nonāks saskarē ar tikko apstrādātiem augiem un uzņems augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas. Visbiežāk konstatētā atliekviela bija azoksistrobīns (11 reizes), acetamiprīds (10), boskalīds (9), tebukonazols (9), protiokonazols (8), un glifosāts (6) – 23 putekšņu paraugos.

Sadarbībā ar Biškopības biedrību 18 ievāktajos un analizētajos medus paraugos noteiktas 4 atliekvielas. Visbiežāk konstatētā atliekviela bija acetamiprīds un flupiradifurons – 9 medus paraugos. 2024. gadā pārsvarā tika konstatēts acetamiprīds, 2025. gadā bieži tika konstatēts vēl viens insekticīds – flupiradufurons, kas ir saistīts ar, to, ka acetamiprīda lietošana ir atļauta tikai vienu reizi sezonā, aizvietojot to ar citiem insekticīdiem, sākot ar 2024. gada pavasari. Maksimāli pieļaujamā atliekvielu koncentrācija (MAL) 0.05 mg kg-1 tika pārsniegta divos paraugos Talsu nov. dravā, kurā jūnija (06.07.2025) un jūlija (10.07.2025) paraugos tika noteikts glifosāts ar vielas koncentrāciju – 0.22 mg kg-1 un 0.78 mg kg-1. Anulētu vielu klātbūtne LR reģistrēto AAL sarakstā medus paraugos netika konstatēta, kas ir vērtējams pozitīvi.

Pilnu pētījuma atskaiti skatīt pielikumā esošajā failā