Pētījumu un publikāciju datu bāze

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1.Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.

2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.

3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Ilgtspējas politiskais un tiesiskais regulējums, tostarp saistībā ar Taksonomiju joprojām turpina veidoties. Ir jau pieņemti daudzi pamata tiesību akti (regulas,direktīvas), kā arī daļa deleģēto aktu. Vienlaikus jāatzīmē, ka virkne būtisku deleģēto
aktu vēl nav pieņemti vai pieņemti nepilnīgā apjomā, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm.

Šobrīd lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm joprojām nav pieņemti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā ne uz vienu no vides mērķiem. Jauns tehniskās pārbaudes kritēriju projekts provizoriski varētu tikt piedāvāts 2025.g., kad darbu sāks jaunais Ilgtspējīga finansējuma platformas un Eiropas Komisijas sastāvs.

Lai arī grozījumi Latvijas nacionālajā regulējumā ietekmēs uzņēmuma lieluma noteikšanu (tiek palielinātas dažu kritēriju robežvērtības lielā uzņēmuma statusa noteikšanai), šīs izmaiņas būtiski nemaina Agroresursu un ekonomikas institūta iepriekšējo pētījumu secinājumus par Taksonomijas regulējuma, kā arī ilgtspējīgu finanšu regulējuma kopumā tvērumu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs.

Kredītiestādēm (bankām), kuras ir mazas un nesarežģītas iestādes, ir specifisks ilgtspējas informācijas atklāšanas regulējums. Piemēram, tām ir pienākums sagatavot pirmo ilgtspējas ziņojumu par 2026. pārskata gadu un tās var lietot biržā kotētu MVU ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, pat ja tās ir lielie uzņēmumi. Tomēr jāatzīmē, ka lielākās Latvijas bankas (jo īpaši tās, kas kreditē lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares) ir lielas iestādes (Kapitāla prasību regulas kontekstā) un tādējādi uz tām attiecas vispārējais ilgtspējas informācijas atklāšanas regulējums. Ņemot vērā, ka gandrīz visas šīs lielākās bankas ir lielie uzņēmumi, tām būs nepieciešams sagatavot pirmo ilgtspējas ziņojumu vai nu par 2024., vai 2025. pārskata gadu. Tas attiecīgi nozīmē, ka tās tuvākajā nākotnē aktīvāk un vairāk pieprasīs klientiem, t.sk. lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, sniegt tām ilgtspējas informāciju.