Pētījumu un publikāciju datu bāze

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari

Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Alberts Auziņš

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari

Pētījuma mērķis:

Kvalitatīvi novērtēt Eiropas Savienības regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu (Regula 2020/852 un tās deleģētie akti) ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm, kā arī izvērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz šīm nozares darbībām. Pamatojoties uz veikto analīzi, tiks izstrādātas rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozares attīstībai saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Pētījuma uzdevums:

1. Kvalitatīvi novērtēt ES regulējumu par ilgtspējīgu ieguldījumu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

2. Kvalitatīvi novērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu.

3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē saistībā ar taksonomijas regulējumu.

 

Nodošanas datums:
05.12.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Lauksaimniecības politika
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pasūtītājs - Zemkopības ministrija
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
26000 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Omnibusa priekšlikums paredz būtiskas izmaiņas ilgtspējas tiesiskajā regulējumā, vienkāršojot regulējumu un ļoti būtiski samazinot regulējuma tvērumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka ilgtspējas politiskais un tiesiskais regulējums turpinās attīstīties arī pēc Omnibusa priekšlikuma ietvaros paredzēto grozījumu stāšanās spēkā, jo Omnibusa priekšlikums risina tikai daļu jautājumu, turklāt tas atliek daļu jautājumu uz vēlāku laiku.

Šobrīd lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm joprojām nav pieņemti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā ne uz vienu no vides mērķiem. Jauns tehniskās pārbaudes kritēriju projekts provizoriski varētu tikt piedāvāts pēc tam, kad darbu sāks Ilgtspējīgas finansējuma platformas 3. sastāvs. Tomēr visdrīzāk, ka šo kritēriju projekti vēl netiks piedāvāti 2026.g., jo 2026.g. jaunajam Ilgtspējīga finansējuma platformas sastāvam būs nepieciešams risināt daudzus citus jautājumus.

Pēc Omnibusa priekšlikuma ietvaros veikto grozījumu stāšanās spēkā ilgtspējas regulējums tieši skars tikai lielos uzņēmumus ar darbinieku skaitu virs 1 000, turklāt obligāts pienākums ziņot par atbilstību taksonomijai būs tādiem lieliem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 450 milj. EUR. Tādēļ regulējuma tvērumā būs ļoti neliels uzņēmu skaits Latvijā – domājams, ka tostarp neviens lauksaimniecības uzņēmums, bet, iespējams, ka daži pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas ir lielu ārvalstu koncernu meitas uzņēmumi. Tomēr jāatzīmē, ka regulējuma netiešā ietekme skars pārējos uzņēmumus, t.sk. plašu loku lauku saimniecību un pārtikas ražošanas uzņēmumu, kas ietilpst šādu lielu uzņēmumu piegāžu ķēdēs. Tāpat regulējums skars lielākās bankas, tādēļ sagaidāma netieša ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas sektoru caur finansējuma piesaisti.

Omnibusa priekšlikuma ietvaros veiktie grozījumi attiecībā uz finanšu uzņēmumu (jo īpaši banku) galvenajiem snieguma rādītājiem (it īpaši zaļo aktīvu attiecību), novērš līdzšinējo regulējuma nepilnību, kas mazo un vidējo uzņēmumu (uzņēmumu, kam nav obligāts pienākums ziņot par atbilstību taksonomijai) finansēšanu de facto pielīdzināja taksonomijai neatbilstošu uzņēmumu finansēšanai. Pēc grozījumu Informācijas sniegšanas deleģētajā aktā spēkā stāšanās riska darījumi (piem., izsniegtie kredīti) maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citiem uzņēmumiem, kas nav Taksonomijas regulējuma subjekti, tiks izslēgti gan no zaļo aktīvu attiecības (kā arī citu galveno snieguma rādītāju) skaitītāja, gan saucēja. Turklāt bankas varēs savos galvenajos snieguma rādītājos iekļaut riska darījumus ar tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas brīvprātīgi sniedz ilgtspējas informāciju.

Nākotnē finansējuma pieejamību, t.sk. lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru uzņēmumiem, var ietekmēt plašāka vides, sociālo un pārvaldības aspektu integrēšana kredītrisku pārvaldībā. Omnibusa priekšlikums šo procesu neaptur, tomēr tam var būt zināma ietekme, jo attiecībā uz banku klientiem ārpus CSRD tvēruma tiešo datu (no klientiem pieprasītas ilgtspējas informācijas) vietā varētu tikt diezgan aktīvi lietotas dažādas aplēses un aizstājējvērtības. Tomēr ne vienmēr šādu netiešu datu lietošana būs izdevīga banku klientiem.

To top