Pētījumu un publikāciju datu bāze

Viens no galvenajiem hidroloģiskā režīma atjaunošanas izaicinājumiem ir izpratne par to, kā mainīsies ūdens līmenis ainavā. Tā kā hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekme sniedzas ārpus mērķa teritorijas robežām, paaugstināts ūdens līmenis var skart apkārtējās zemes, negatīvi ietekmējot citus zemes īpašniekus un apsaimniekotājus un viņu saimnieciskās aktivitātes, īpaši lauksaimniecisko darbību.

Šis pētījums ietver visaptverošu hidroloģiskā režīma atjaunošanas kūdraugsnēs ietekmes novērtējumu, balstoties uz zinātniski pamatotiem aprēķiniem un modelēšanas pieejām.

1. Algoritma izstrāde hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmes novērtējumam. Tiks izstrādāts metodoloģiski pamatots algoritms, kas nodrošinās hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmes precīzu un reproducējamu novērtējumu. Algoritms balstīsies uz esošajiem datiem, simulācijas metodēm un matemātiskiem modeļiem, kas pielāgoti konkrētajai situācijai.

2. Simulāciju izmēģinājumu teritoriju identificēšana aprēķinu vajadzībām. Pētījumā tiks atlasītas un raksturotas vismaz divas simulāciju veikšanai piemērotas izmēģinājumu teritorijas. Izvēles kritēriji ietvers hidroloģiskās, topogrāfiskās, zemes izmantošanas un meliorācijas sistēmu īpatnības, kā arī citu būtisku faktoru analīzi.

3. Pieejamās telpiskās informācijas analīze un simulāciju karšu sagatavošana. Tiks apkopoti un izanalizēti dažādi telpiskie dati, kas attiecas uz reljefu, organiskajām augsnēm (kūdraugsnēm), esošajām meliorācijas sistēmām un saimnieciskās darbības rādītājiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tiks sagatavotas detalizētas simulāciju kartes, kas kalpos par pamatu turpmākajiem aprēķiniem un modelēšanai.

4. Simulācijas modeļa izstrāde un simulāciju veikšana. Tiks izveidots un validēts modelis, kas nodrošinās hidroloģiskā režīma atjaunošanas scenāriju simulācijas. Modelēšana ļaus prognozēt ūdens līmeņa izmaiņas, mitruma režīmu un citu būtisku hidroloģisko parametru attīstību, balstoties uz dažādiem scenārijiem.

5. Ietekmes dabā un sociālekonomisko seku noteikšana neliela mēroga izmēģinājumu teritorijās. Tiks veikta hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekmes analīze konkrētās izmēģinājumu teritorijās, novērtējot ietekmi dabā un sociālekonomiskās sekas.

6. Automatizācijas iespēju izvērtēšana plašākas hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmes simulāciju un aprēķinu veikšanai. Šajā pētījuma posmā tiks analizētas iespējas automatizēt hidroloģiskā režīma atjaunošanas modelēšanu mērogojamu, lai noteiktu pasākuma ietekmi valsts līmenī. Izvērtējums tiks veikts, arī izskatot citu digitālo rīku izmantošanu, lai nodrošinātu ātrāku un precīzāku rezultātu iegūšanu reģionu un valsts līmenī.

2024. gada augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/8691 (turpmāk tekstā – Dabas atjaunošanas regula). Tas ir pirmais šāda veida ES tiesību akts, kas nosaka konkrētus mērķus un termiņus ekosistēmu atjaunošanai visās ES dalībvalstīs. Šī tiesību akta mērķis ir ieviest pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju un līdz 2050. gadam visas ekosistēmas, kurām nepieciešama atjaunošana.

Šie mērķi kalpo, lai:

• mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos to sekām,
• apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos,
• stiprinātu vides noturību,
• palīdzētu ES sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Dabas atjaunošanas regulas ietvaros ir paredzēts plašs darbību spektrs, sākot no mežu un mitrāju atjaunošanas līdz upju dabiskās teces atjaunošanai un zālāju saglabāšanai. Dabas atjaunošanas regula paredz atjaunot gan kūdrājus, kas iekļauti Dzīvotņu direktīvas I pielikumā, gan arī citus nosusinātos kūdrājus, īpaši tos, kas izmantojami lauksaimniecībā, jo tie ir būtisks siltumnīcefekta gāzu emisiju avots.

Dabas atjaunošanas regulas (2024) 11. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina šādi mērķi lauksaimniecībā izmantotajām kūdraugsnēm:

2030. līdz 2030. gadam – vismaz 30 % šādu platību, no kurām vismaz ceturtajā daļā atjauno hidroloģisko režīmu;
2031. līdz 2040. gadam – vismaz 40 % šādu platību, no kurām vismaz trešajā daļā atjauno hidroloģisko režīmu;
2032. līdz 2050. gadam – vismaz 50 % šādu platību, no kurām vismaz trešajā daļā (jeb 17 %) atjauno hidroloģisko režīmu.

Saskaņā ar Dabas atjaunošanas regulu (2024) – “Kūdrāja hidroloģiskā režīma atjaunošana ir process, kurā nosusinātu kūdras augsni pārveido par mitru kūdras augsni”.

Regulā norādīts, ka lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem hidroloģiskā režīma atjaunošana ir brīvprātīga. Tādejādi dalībvalstīm šis mērķis būs jāsasniedz, plānveidīgi veidojot šo aktivitāti par pievilcīgu iespēju un informējot lauksaimniekus un zemju īpašniekus par kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanas dabīgajām un dalībvalstu radītajām priekšrocībām.

Lai nodrošinātu, ka dabas atjaunošana notiek mērķtiecīgi un sistemātiski, dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie atjaunošanas plāni, kas noteiks, kā tiks sasniegti regulā noteiktie mērķi, tai skaitā, kādi dabas atjaunošanas pasākumi, kādā apmērā un kur tiks veikti. Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrādei jānotiek līdz 2026. gada vidum, nosakot konkrētus mērķus un uzdevumus.

Viens no galvenajiem hidroloģiskā režīma atjaunošanas izaicinājumiem ir izpratne par to, kā mainīsies ūdens līmenis ainavā. Tā kā hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekme sniedzas ārpus mērķa teritorijas robežām, paaugstināts ūdens līmenis var skart apkārtējās zemes, negatīvi ietekmējot citus zemes īpašniekus un apsaimniekotājus un viņu saimnieciskās aktivitātes, īpaši lauksaimniecisko darbību.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu, būtiska loma ir simulācijām, jo tās ļauj novērtēt iespējamo applūstošo teritoriju apjomu un sociālekonomisko ietekmi pirms hidroloģiskā režīma atjaunošanas dabā.