Pētījumu un publikāciju datu bāze

Latvijai piemērota un ilgtspējīgas mežsaimniecības veicinoša galvenās cirtes apjoma aprēķināšana, izmantojot Nacionālā meža monitoringa datus.

Latvijā šobrīd valsts mežos tiek regulēts maksimāli nocērtamais apjoms galvenajā cirtē un paredzams, ka tuvākajā nākotnē šāda regulējoša norma netiks atcelta. Meža likumā noteikts, ka valsts mežiem galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu, izmantojot Meža valsts reģistra datus, aprēķina Valsts meža dienests (VMD), bet metodika likumdošanā nav noteikta. Kopš 2011. gada VMD aprēķinu metodika nav mainījusies – skuju kokiem tiek izmantota otrā cirsma pēc vecuma, bet lapu kokiem pirmā cirsma pēc vecuma. Šāda aprēķinu metodika teorētiski paredz pakāpenisku audžu vecumstruktūras izlīdzināšanos, tomēr netiek ņemta vērā sugu maiņa un tiek ignorēti “dabiskie” traucējumi. Šāda aprēķinu metodoloģija ņem vērā audžu platību, bet ignorē to krāju un pieaugumu, kā arī nav piemērota izlases un pakāpenisko ciršu izmantošanas apjoma noteikšanai.

Būtu nepieciešams apzināt alternatīvas galvenās cirtes apjoma aprēķināšanas metodes un izvērtēt to lietošanas piemērotību Latvijai. Tāpat būtu nepieciešams galvenās cirtes apjoma metožu izvērtēšanai izmantot Nacionālā meža monitoringa datus, kas atšķirībā no Meža valsts reģistra datiem ļautu izvērtēt metodes, kas ņem vērā ne tika mežaudžu platību un krāju, bet arī to pieaugumu.

1. Apzinātas pasaulē mežierīcībā izmantojamās cirsmu aprēķināšanas metodes un to teorētisko lietošanas piemērotību Latvijas mežsaimniecībā.
2. Izmantojot nacionālā meža monitoringa datus, modelēt asmežu resursu izmaiņas ar dažādām teorētiski Latvijai piemērotākajām galvenās cirtes apjoma noteikšanas metodēm.