Karam Ukrainā ir bijusi daudzpusīga ietekme uz ES Austrumu pierobežas reģioniem, un tas ir radījis vairākus izaicinājumus un negatīvas sekas makro līmenī, ietekmējot drošību, ekonomisko stabilitāti, tirdzniecību, enerģētisko drošību un ģeopolitisko situāciju. Šīs sekas ir radījušas sarežģītas un kompleksas problēmas, kas ir jānovērtē, lai tās varētu pārvaldīt. Vienlaikus būtiska daļa no šiem reģioniem ir ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām ES, kur kara Ukrainā radītā ietekme būtiski atšķir šos Kohēzijas politikas reģionus no citiem ES Kohēzijas politikas reģioniem.
Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novērtēt kara Ukrainā radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju).
Izvērtējums, kurā sniegta informācija par kara Ukrainā radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem (Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija), t.sk. makro līmeņa rādītājiem, tautsaimniecības nozaru līmenī, kā arī ietekmi uz uzņēmējiem.
Pētījums sniedz ieskatu Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītajā ekonomiskajā ietekmē, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.
Kopumā atzīstams, ka Baltijas valstu tautsaimniecības salīdzinoši asāk ir izjutušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto negatīvo ietekmi nekā ES dalībvalstis caurmērā dēļ būtiskākas enerģētikas atkarības no Krievijas, transporta un loģistikas nozares nozīmes mazināšanās ekonomikās, kā arī investoru kopējā noskaņojuma krituma attiecībā par reģiona pievilcību investīcijām, kam var būt tālāka inerce, atsaucoties uz ekonomikas attīstību vidējā termiņā
Pētījums apskata ES Austrumu pierobežas reģionus Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, kas atbilst NUTS2 un NUTS3 līmeņa teritoriju klasifikācijai un kas robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju.
Veikta rezultātu salīdzinošā analīze ar citiem ES Kohēzijas politikas reģioniem- Slovākija, Čehija, veiktas intervijas ar uzņēmējiem ES austrumu pierobežas reģionos: gadījumu analīze