Pētījumu un publikāciju datu bāze

Sakarā ar klimata pārmaiņām kāpostu cekulkodei (Plutella xylostella) mainās voltīnisms, pastāv iespēja, ka pieaug paaudžu skaits, kas attīstās gada laikā, līdz ar to arī postīgums. Lai izstrādātu ierobežošanas stratēģiju, ir nepieciešami kukaiņa fenoloģijas pētījumi.

1. veikt kāpostu cekulkodes imago monitoringu;
2. veikt kāpuru un to bojājumu novērtējumu krustziežu dārzeņu stādījumos;
3. veikt citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitoringu.

Mainoties klimatam pasaulē un Latvijā, pastāv iespēja, ka mainās kāpostu cekulkodes (Plutella xylostella) voltīnisms. Baltijā šobrīd reģistrētas līdz trim kāpostu cekulkodes paaudzēm, lauksaimnieki arvien biežāk ziņo, ka kāpostu stādījumi cieš no masveida kāpostu cekulkodes savairošanās.
Ņemot vērā to, ka kāpostu cekulkodei pasaulē var attīstīties līdz 41 paaudzei sezonā un tā strauji iegūst rezistenci pret lietotajiem insekticīdiem, nepieciešama aktuāla informācija par kāpostu cekulkodes dzīvesveidu Latvijas klimata apstākļos.
Projekta ietvaros 2025.gadā septiņos kāpostu stādījumos tika iekārtotas monitoringa vietas un veiktas kāpostu cekulkodes imago, kāpuru un kūniņu uzskaites. Monitorings tika veikts izmantojot delta un dzeltenās līmes lamatas un fizisku kāpuru un kūniņu uzskaiti uz augiem. Vienlaikus uzskaitīti tika arī visi citi lapu virsmu bojājošie kaitēkļi, kurus konstatēja uz augiem. Paralēli no monitoringa vietām tuvākajām meteoroloģiskajām stacijām ievāca datus par gaisa temperatūru un nokrišņiem.
2025.gads bija piektais šī projekta veikšanas gads. Šogad mitrā un vēsā laika apstākļu ietekmē, cekulkožu nodarītais bojājums kāpostiem bija niecīgs. 2024. gadā tika novērota aktīva cekulkožu imago izlidošana, bet to kāpuru bojājumi ražai, lielākoties, nebija būtiski. 2023. gada veģetācijas periodā delta lamatās uzskaitīto imago un kūniņu skaits, salīdzinot ar 2022. gadu, bija lielāks, bet kāpuru skaits – mazāks. Savukārt 2022. gadā kāpostu cekulkodes bijušas ievērojami mazāk postīgas nekā 2021. gadā, gan imago skaits delta lamatās, gan nepieaugušo formu skaits uz augiem 2022. gadā bija zemāks.
Kāpostu cekulkožu attīstība Latvijā nenotiek izteikti sinhronizēti, vienlaikus vienā teritorijā var būt satopami gan imago, gan kāpuri un kūniņas, līdz ar to grūti identificēt konkrētas paaudzes. Attīstības sinhronizācijas trūkums un literatūrā pieejami dati norāda, ka iespējams, ka liela daļa Latvijas kāpostu cekulkodes populācijas neziemo uz vietas, bet gan rudenī iet bojā, un Latvijas teritoriju ik pavasari atkārtoti kolonizē kāpostu cekulkodes no Centrāleiropas, kas migrē, sekojot valdošajiem dienvidrietumu vējiem. Tā implikācijas ir tādas, ka iespējams, Latviju ik gadu atkārtoti kolonizē ģenētiski citādas kāpostu cekulkodes, kas savukārt sarežģī insekticīdu rezistences ierobežošanas pasākumus.
Apkopojot 2021.līdz 2025. gadu datus par iespējamo paaudzes attīstības laiku, tas variēja no 21. līdz 37. dienām, un aprēķinot minimālo attīstībai nepieciešamo temperatūras slieksni un nepieciešamā aktīvo temperatūru summu virs šī sliekšņa, tie iekļaujas iekļāvās literatūrā aprakstītajās robežās.

Pilna atskaite skatāma pielikumā esošajā failā