Pētījumu un publikāciju datu bāze

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

• Saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūras analīze
• Saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā.
• Saimniecību finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze.
• Saimniecību ieguldījumu un pieejamo finansēšanas resursu analīze
• Lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģijas pilnveidošana un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm – graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti.

1. Turpinot pētījumu par izmaksu sadalījumu, ir apkopoti izmaksu koeficienti no SUDAT individuālajiem datiem 2022. gadam, kas savienoti ar iepriekšējo gadu datiem, tādējādi izveidojot 3 gadu vidējos izmaksu koeficientus, kuri izmantoti 2022. un 2023. gadu izmaksu aprēķinam pa lauksaimniecības produktu veidiem.
2. Lai palielinātu iegūto rezultātu ticamību tiem augkopības produktiem, kurus audzēšanā saimniecības nespecializējas, ir izmantota izmaksu proporcija pret kviešu izmaksām, ņemot vērā LLKC mainīgo izmaksu aprēķinus 2022. gadam.
3. Izmantojot trīs gadu izmaksu koeficientus, ir novērota zināma stabilitāte lielākajā daļā izmaksu pozīciju uz produkcijas vienību un svārstības mēdz būt saskanīgas ar kopējām izmaksu izmaiņām nozarē. Tas ļauj vērtēt iegūtos rezultātus ar salīdzinoši augstāku ticamības pakāpi.
4. Izmantojot operatīvi apkopotos 2023. gada datus, ir veikts izmaksu aprēķins 2023. gadam, kas rāda būtiski sliktāku ieņēmumu un izmaksu proporciju nekā iepriekšējos gadus, īpaši augkopības produktiem.
5. Dažādiem lauksaimniecības produktiem mēdz būt atšķirīgas ieņēmumu un izmaksu tendences. Piemēram, lai arī 2023. gadā lielākai daļai produktu rentabilitāte ir kritusies un bez subsīdijām to ražošana kļuvusi nerentabla, tomēr dārzeņu, kartupeļu, cūkgaļas, putnu gaļas un olu ražošana 2023. gadā ir kļuvusi izdevīgāka nekā 2022. gadā.
6. Darbu pie izmaksu sadalījuma metodikas lietderīgi turpināt, īpaši piestrādājot pie pamatlīdzekļu nolietojuma, kas drīz būs iespējams līdz ar CSP veikto nolietojuma aprēķinu integrēšanu LEK.
7. Vajadzības gadījumā iespējams veikt arī izmaksāto subsīdiju aptuvenu dalījumu pa produktu veidiem, izmantojot izmaksu sadalījumam līdzīgu metodiku.
8. Pēc izveidotās metodikas ir iespējams veikt attiecīgus aprēķinus arī citiem – gan agrākajiem, gan turpmākajiem – gadiem. Papildinot laika rindu ar jauniem izmaksu koeficientiem, iegūto rezultātu ticamība palielinās.