Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem. Pētījuma projekta vispārīgais mērķis ir sekmēt uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas veidošanu un uzturēt/turpināt regulāras kultūras pētniecības tradīciju Latvijā. Pētījuma īstermiņa konkrētie mērķi bija – iegūt datus par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību, kā arī padziļināti analizēt vairākus kultūras patēriņa un kultūras līdzdalības aspektus saskaņā ar tehniskajā specifikācijā definēto
Būtiskākie kultūras patēriņa indikatori, kas izmantoti gandrīz visos īstenotajos pētījumos, ir sekojoši: apmierinātība ar kultūras pasākumiem, kultūras pasākumu apmeklējuma ‘sastāvs’ (ar ko kopā apmeklē), attieksme pret kultūras pasākumiem un to ietekmējošie faktori, kultūras pasākumu novērtējums un tā pamatojums, gatavība tērēt naudu kultūrai un izklaidei, kultūras patēriņa struktūra (ko patērē, ko dara kultūras jomā), kultūras patērētāja sociāli-demogrāfiskais portrets, kultūras piedāvājuma struktūra.
2024. gada pētījumā padziļināti tika pētītas šādas tēmas:
1. Senioru kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi.
2. Kultūras patēriņš un līdzdalība sabiedrības saliedētības kontekstā.
3. Ilgtspējas faktoru nozīme kultūras patēriņa paradumos.
• Klātienes kultūras patēriņa aktivitāte augusi salīdzinājumā ar 2022. gadu.
• Kultūras patēriņš digitālajā vidē samazinājies salīdzinājumā ar 2022. gadu (pēcCovid-19
periods).
• Kultūras patēriņš digitālajā vidē maina kultūras patēriņu kopumā – auditorijas kopējais
pieaugums apmēram 10 %.
• Kopējā nevienlīdzība sabiedrībā ietekmē arī iesaisti kultūras patēriņā un līdzdalībā.
• Atzīts kultūras un mākslas potenciāls stiprināt saliedētību, piederību, kopējo sabiedrības
izturētspēju (noturību); risināt vides un citus attīstībai svarīgus jautājumus.