Pētījumu un publikāciju datu bāze

Lai novērtētu konvencionāli iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī lai identificētu Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus, projekta ietvaros paredzēts veikt pētījumus vairāku ķīmisko komponentu noteikšanai. Medus autentiskuma noteikšana tiks veikta elementu analīze ar induktīvi saistītas plazmas – masspektrometrijas metodi (ICP-MS). Medus nekaitīguma izvērtēšanai tiks veikta pesticīdu atliekvielu un pirolizidīna alkaloīdu noteikšana, pielietojot masspektrometriskās metodes.

1. Medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo elementu analīzi ar induktīvi saistītās plazmas – masspektrometrijas metodi. Sagatavot pētījuma rezultātā izveidoto datubāzi, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem.
2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos.
3. Pesticīdu atliekvielu izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS) vismaz 20 paraugos. 20
paraugos noteikt pirolizidīna alkaloīdu saturu ar AEŠH-MS/MS metodi.

1. Pētījuma projektā iegūti 1397 analītiskie rezultāti medus kvalitātes raksturojumam, no kuriem seši medus kvalitātes rādītāji bija neatbilstoši MK noteikumu Nr. 251 prasībām.
2. Acetamiprīds virs kvantificēšanas robežas (0,010 mg/kg) tika detektēts 25 % no visiem testētajiem medus paraugiem. Papildus šajos pašos paraugos kopā ar acetamiprīdu tika
kvantificētas – DEET, flupiradifurona un piraklostrobīna atliekvielas.
3. No trīsdesmit analizētajiem pirolizidīna alkaloīdiem četru savienojumu klātbūtne ļoti zemās koncentrācijās tika konstatēta 15 % medus paraugu. Šie rezultāti apliecina, ka Latvijas
izcelsmes medus atbilst ES nekaitīguma prasībām un neuzrāda paaugstinātu PA piesārņojuma risku.
4. Elementu analīze var sniegt būtisku informāciju par medus ģeogrāfisko izcelsmi. Vairākumam elementu absolūtās koncentrācijas parāda augstu rezultātu izkliedi un nelielam skaitam
elementu, galvenokārt Mn, Rb un Sr, ir novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības starp Latvijas un importa medu. Galveno komponentu analīze apliecina, ka lielākā daļa variācijas ir
saistīta ar kopējo elementu saturu, nevis ar skaidrām reģionālām izmaiņām. Savukārt elementu savstarpējās attiecības sniedz stabilāku ģeoloģisko signālu, kas var uzlabot
klasifikācijas algoritmu darbību. PLS-DA modelis, kas balstīts uz šo relatīvo informāciju, demonstrē augstāku reproducējamību un spēj salīdzinoši veiksmīgi realizēt neatkarīgu datu
klasifikāciju (salīdzinot ar modeli, kas izmanto absolūtās koncentrācijas). Līdz ar to elementu attiecību izvērtēšanas pieeja ir perspektīvs risinājums Latvijas medus izcelsmes autentiskuma pārbaudē.