Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciāla un konkurētspējas ietekmi uz Latvijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, tostarp saistībā ar Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

1. Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciālu un konkurētspēju salīdzinājumā ar Eiropas Savienību, tostarp Latviju.
2. Novērtēt Ukrainas ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras, pieejamo atbalsta maksājumu un citu faktoru viedokļa vidējā termiņā.
3. Prognozēt iespējamos scenārijus Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai, ņemot vērā Ukrainas lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares potenciālu, kā arī Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Pētījuma izstrādes laikā pētījuma komanda ir nonākusi pie šādiem secinājumiem:
• Eiropas Savienības paplašināšanās jaunais vilnis, kas plānots līdz 2030. gadam, saskarsies ar lieliem izaicinājumiem, kas saistīti ar iespējamo Ukrainas uzņemšanu ES. Skatoties no Kopējās lauksaimniecības politikas viedokļa, tieši šis kandidātvalsts lauksaimniecības sektora fiziskais
un ekonomiskais apjoms rada vajadzību pēc pārmaiņām atbalsta sadales mehānismos, jo pie pašreizējiem principiem Ukraina potenciāli varētu kļūt par lielāko atbalsta saņēmēju. Ņemot vērā budžeta ierobežojumus, tas saistītos ar atbalsta samazināšanu esošo dalībvalstu lauksaimniekiem.
• Savukārt pašreizējos apstākļos, zaudējot ap 20% no savas teritorijas, Ukraina ir būtiski samazinājusi augkopības produkcijas ražošanu un mazākā mērā lopkopības un pārtikas/ dzērienu produkcijas ražošanu, joprojām paliekot par būtisku tirgus spēlētāju, īpaši graudu, eļļaugu sēklas un eļļas tirgos. Eksporta apjomi ir augoši.
• Latvijas un Ukrainas savstarpējā ārējā tirdzniecība pēdējos gados ir augusi, tomēr Latvijas imports no Ukrainas ir audzis straujāk, samazinoties tikai 2024. gadā. Latvijas eksportu veido galvenokārt alkoholiskie dzērieni un zivju produkcija, no Ukrainas tika vestas rapša sēklas,
mājputnu olas (svaigs un apstrādātas), saulespuķu eļļa un šokolādes saldumi. Būtiskākā konkurence notiek ārējos tirgos, tā skar tādus produktus kā kvieši, mieži, rapša sēklas un eļļa, mazākā mērā arī mājputnu olas. Šajos tirgos gan Latvija, gan Ukraina ir cenu ņēmējas. Kaut arī cenu līmenis kopš kara sākuma 2022. gadā ir samazinājies, abas valstu ražotāji uzrāda augstu konkurētspēju, saglabājot vai audzējot eksporta apjomus pat dilstošas cenas apstākļos. Nelielu samazinājumu piedzīvoja rapsis, tomēr vienlaikus pieaug rapša eļļas eksports;
• Savukārt salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, saimniecību pelnītspēja ir salīdzinoši zema – ieņēmumu un izmaksu attiecība ir zem 1.0 (izņemot cūkkopību/putnkopību), kas norāda uz izmaksu pārsniegumu par ieņēmumiem, ko glābj tikai atbalsta maksājumi. Atbalsts uzlabo
situāciju, tomēr visās apskatītajās specializācijās (laukkopība, piena lopkopība, cūkkopība/putnkopība un visas specializācijas kopā) Latvijas rādītāji ir bijuši zemāki par ES -27 vidējo līmeni, atkarībā no specializācijas paliekot 5-10 valstu sarakstā ar viszemākajiem
rādītājiem.
• Jūtīguma analīze, kas parāda reakcijas ātrumu uz tirgus konjuktūras izmaiņām, parāda ka kopumā laukkopība, piena lopkopība un cūkkopība/putnkopība ir jūtīgākas pret ārējo faktoru ietekmi nekā vidēji ES. Tātad, produkcijas cenu kritums vai resursu cenu kāpums var ātrāk radīt ekonomiska rakstura problēmas tieši Latvijas lauksaimnieki.
• Paaugstināts jūtīgums pret cenu izmaiņām kopā ar zemu pelnītspēju un augstu atkarību no atbalsta maksājumiem padara Latvijas saimniecību ekonomisko dzīvotspēju diezgan trauslu. Situācijas uzlabošanai nepieciešams celt ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti un tēmēt
uz produkcijas segmentiem ar augstāku cenu (augstāka kvalitāte, pievienotā vērtība utml.).