Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

1. Attīstīt MACC metodiku un iekļaut ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG un amonjaka emisijas samazināšanas un CO₂ piesaistes palielināšanas pasākumu izvērtēšanā
2. Izstrādāt papildu variācijas līdz šim izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai, atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus
3. Publicēt žurnāla (Q1-Q2) rakstu par MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju

Latvijas lauksaimniecības ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un Eiropas Savienības izvirzīto klimata un vides mērķu sasniegšanā, ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi un cik lielā apmērā praksē tiek ieviesti siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinošie pasākumi, kā arī no tā, kā tiek novērtēta un monitorēta to ietekme. Jau kopš 2015. gada Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētnieku grupas – D.Popluga, K. Naglis-Liepa, A.Lēnerts – vadībā Latvijā tiek attīstīta un aprobēta pieeja lauksaimniecības ieguldījuma klimata pārmaiņu mazināšanā monitorēšanai, kvantificēšanai un novērtēšanai. Šī pieeja balstās uz lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (Marginal Abatement Cost Curve – MACC), kas kalpo kā ērts rīks dažādu SEG emisiju samazinošo pasākumu efektivitātes novērtēšanai un klimata politikas plānošanai. 1. attēlā ir apkopta līdzšinējā pieredze un galvenie virzieni MACC pieejas attīstīšanā, kas kalpo par pamatu, lai analizētu Latvijas lauksaimniecības potenciālu virzībai uz dekarbonizāciju.

2025. gada pētījums tiek fokusēts uz MACC metodikas attīstīšanu un ekosistēmu pakalpojumu vērtības iekļaušanu SEG, amonjaka emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumu izvērtēšanā. Kā arī uz četru lauksaimniecības SEG emisiju mazināšanas scenāriju, kas izriet no būtiskākajiem šo procesu ietekmējošiem dokumentiem, izvērtējumu, atspoguļojot pasākumu ieviešanas dažādus tempus. Pētījuma mērķa grupa ir lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidotāji un īstenotāji, lauksaimnieki.
Pētījuma mērķis ir izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).
Pētījuma mērķa sasniegšanu nodrošinās sekojošu uzdevumu izpilde:
1. Attīstīt MACC metodiku un iekļaut ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG un amonjaka emisijas samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumu izvērtēšanā
Šī darba uzdevuma ietvaros autori attīstīja pieeju ekosistēmu pakalpojumu vērtību monitizēšanai, lai tie varētu tikt tieši ietverti un izmantoti politisko/ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā. Pētījuma problemātikas izpētē tika secināts, ka Latvijā lauksaimniecības jomā ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā pētījumu ir maz un nav iegūti konkrēti novērtējumu rezultāti. Zinātniskajā literatūrā nav pieejamas Latvijas apstākļos noteiktas dažādu ekosistēmu pakalpojumu vērtības vai vērtības, kas raksturotu dažādu apsaimniekošanas scenāriju (pasākumu) ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumu vērtībām. Tāpēc šajā pētījumā tika izvērtēta iespēja iekļaut ekosistēmas pakalpojumus siltumnīcfeketu gāzu un amonjaka emisiju samazināšanas pasākumu, kā arī oglekļa piesaistes palielināšanas pasākumu sociāli ekonomiskajā izvērtējumā, izmantojot robežsamazinājuma līkņu (MACC) pieeju. Pasākumu ietekmes novērtēšanai, nosakot konkrētu ietekmēto ekosistēmu un tās sniegto ekosistēmas pakalpojuma vērtību, tika izmantota tirgus cenu metode, tirgus cenu metode jeb ekosistēmu pakalpojumu salīdzināšana un pielīdzināšana tirgū esošajām resursu cenām. Izstrādātā metodika tiks aprobēta ekosistēmu pakalpojumu vērtību iekļaušanai MACC analīzē, kas līdz šim pētījumos nav izmantota un ir uzskatāma par inovatīvu pieeju. Sociālā aspekta iekļaušana MACC analīzē paplašina analīzes tvērumu un teorētiski var paplašināt MACC pielietojamību lauksaimniecības, vides un klimata politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei, politikas analīzei un ietekmes novērtēšanai.
2. Izstrādāt papildu variācijas līdz šim izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai, atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus
Šī darba uzdevuma rezultātā sagatavots analītisks izvērtējums par Latvijas pieredzi virzībā uz dekarbonizāciju, jo Latvijā 10 gadu garumā ir iziets pilns cikls, t.i. no idejas par potenciālajiem SEG un amonjaka emisijas samazinošiem pasākumiem līdz to potenciāla novērtēšanai, pasākuma iekļaušanai politiskajos mērķos un Nacionālajā enerģētikas un klimata politikas plānā (NEKP). Šajā uzdevumā analizēti rezultāti un sekmes pasākumu praktiskā ieviešanā un izstrādāti četri scenāriji, lai identificētu Latvijas lauksaimniecības virzības trajektorijas ceļā uz dekarbonizāciju.
Kā vēl viens šī uzdevuma aspekts, kas tika izpētīts, bija ar Oglekļa piesaistes un oglekļa lauksaimniecības (CRCF) regulas (ES/2024/3012) ieviešanu saistīto jautājumu aktualizēšana un vajadzību identificēšana.
3. Sagatavot žurnāla (Q1-Q2) rakstu par MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju.
Šī uzdevuma ietvaros ir sagatavots zinātnisks raksts “Exploring the Road Towards Agricultural Carbon Neutrality: From Potential to Reality” un iesniegts žurnālā Environments. Zinātniskais raksts raksturo un detalizēti skaidro ar oglekļa neitralitātes izpēti saistītos aspektus, atklājot virzību no potenciāla apzināšanas līdz īstenošanai realitātē (1. pielikums).

2025. gadā ir notikusi aktīva pētījuma rezultātu izplatīšana:
• D.Popluga sniedza prezentācijas ziņojumu zinātniski praktiskā konferencē “Līdzsvarota lauksaimniecība 2025”, 2025. gada 20. februārī, Jelgavā, Latvijā (2. pielikums);
• D.Popluga sniedza postera ziņojumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārtikas sistēmu konferencē 2025. gada 26.-28. maijā, Helsinkos, Somijā (3. pielikums);
• K.Naglis-Liepa sniedza prezentācijas ziņojums 76. Eiropas Dzīvnieku zinātnes federācijas (EAAP) ikgadējā sanāksmē 2025. gada 25.-29. augustā, Insbrukā, Austrijā (4. pielikums);
• sadarbojoties ar SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Tukuma konsultāciju biroju, pētnieku grupas pārstāvis Arnis Lēnerts ir 2025. gada 9. septembrī vadījis apmācības lauksaimniekiem “Klimatam un videi draudzīga saimniekošana. Emisijas mazinošie pasākumi saimniecībās” (augkopība un lopkopība).
Pētījuma rezultāti ir praktiski izmantojami lauksaimniecības, vides un klimata politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei, politikas analīzei un ietekmes novērtēšanai, kā arī lauksaimnieku un sabiedrības izglītošanai par SEG un amonjaka emisiju samazināšanas pasākumiem.

Pilnu atskaiti un tās pielikumus skatīt pielikumā esošajā failā