Pētījumu un publikāciju datu bāze

Iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un  tos saglabāt.

1. Sadarbībā ar Latvijas biškopjiem, turpināt ievākt bioloģisko materiālu paraugus no dažādām

saimēm, kas pēc ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera L.);

2. Veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko analīzi, un pasugai atbilstošām bitēm – DNS analīzi;

3. Dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas vietējās bites populācijas kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām (slimību izturība, ārējais izskats u.c.) prasībām;

4. Sadarboties ar  biškopības nozares organizācijām Latvijā, un ar organizācijām bišu ģenētisko resursu saglabāšanā (piem., NORDgen, SICAMM).

Medus bite (Apis mellifera) ir ekoloģiski un ekonomiski nozīmīga suga, kas nodrošina apputeksnēšanas pakalpojumus dabas un lauksaimniecības sistēmās. Gadu desmitos konkrētās teritorijas apstākļos medus bišu pasuga dabiskās selekcijas rezultātā ir attīstījusies un tā ir labāk izdzīvojusī pasuga. Medus bišu bioloģisko daudzveidību atsevišķās tās vietējās areāla vietās apdraud komercbiškopība. Tā rezultātā dažām medus bišu populācijām, kas ir labi pielāgojušās vietējai videi, draud izzušana. Izšķirošs solis medus bišu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā ir uzticama, pārbaudīta vietējā bišu populācija. Eiropas tumšās medus bites ir pielāgojušās klimatam, floras un apputeksnētāju kopienai, tāpēc tās ir neaizstājamas pasugas bioloģiskās daudzveidības un veselīgu ekosistēmu saglabāšanai.
Darba uzdevumi 2025. gadā:
1. sadarbībā ar Latvijas biškopjiem, ievākt bioloģisko materiālu paraugus no dažādām saimēm, kas pēc ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Rietumeiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera L.);
2. veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko un DNS analīzi;
3. dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām (iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats) prasībām;
4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu saglabāšanas jautājumos.