Pētījumu un publikāciju datu bāze

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei.

1. 1. atlasīt cūkkopības saimniecības, lai saskaņā ar pētījuma metodiku ievāktu datus;
   2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus, kā arī veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku;
   3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados atlasītām saimniecībām (slaucamo govju, gaļas liellopu, aitu, kazu, putnu, zirgu saimniecībām);
   4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku;
   5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisijas aprēķinu veicējiem.

Dabas resursu apdomīga izmantošana ir būtiska mūsu dzīves kvalitātei – šodien, rīt un nākamajām paaudzēm. Kontrolēta esošo resursu izmantošana lauksaimnieciskā ražošanā nepieciešama, lai sasniegtu vairākus mērķus, kas ir saistīti gan ar klimata pārmaiņām, gan ar saimniecības rentabilitāti, gan dzīvnieku labturību. Šo uzstādījumu īstenošanai ir nepieciešama nepārtraukta, ticamu datu uzskaite visās lopkopības nozarēs, lai nākotnē tos varētu izmantot dažādu prognožu veikšanai, tai skaitā SEG un amonjaka emisiju aprēķināšanai Latvijas apstākļos. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (The Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) ir izstrādājusi vadlīnijas siltumnīcefekta gāzu uzskaitei un monitoringam. Ir nepieciešams aktualizēt iepriekš veiktos pētījumus, atbilstoši katras valsts apstākļiem, par dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu radītajām emisijām, kas ir ICPP vadlīniju pamatā. Nepieciešamo vākšana ir siltumnīcefekta gāzu uzskaites izstrādes un atjaunināšanas neatņemama sastāvdaļa, kas jāpielāgo Latvijas apstākļiem un periodiski jāpārskata kā daļa no labas prakses īstenošanas. Ir nepietiekams līdz šim veikto pētījumu apjoms par atsevišķu lauksaimneicības dzīvnieku sugu emisiju ajomiem Latvijas apstākļos dažādās lopkopības sistēmās. Galvenokārt, SEG un amonjaka emisijas rodas neefektīvas barības vielu izmantošanas dēļ dzīvnieku organismā, ko var ietekmēt gan fizioloģiskie, gan ģenētiskie, gan vides faktori. Iepriekš veiktie pētījumi ir parādījuši, ka kontrolējot šos faktorus ir iespējams prognozēt un samazināt emisijas (Bittman u.c., 2014; Pickering et al. 2015; Frolova, Degola, Bērziņa, 2019; Ruska un Jonkus, 2020; Šenfelde, Kairiša, Bārzdiņa, 2020). Pētījuma mērķis ir IPCC vadlīnijās un pētījumos gūto atziņu pārbaude ražošanas apstākļos, veicot inventarizācijas aprēķinos nepieciešamo datu monitoringu saimniecībās un tālāko šo datu uzskaiti un zināšanu uzkrāšanu, lai SEG un amonjaka emisijas samazinošo pasākumu ietekme tiktu ietverta emisiju inventarizācijas ziņojumos.

Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka mazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa ieviešanai.