Pētījumu un publikāciju datu bāze

Aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

• apkopot teorētiskās atziņas par dzīvnieku vienību noteikšanu dažādu sugu un vecuma grupu dzīvniekiem (plānots iepazīties ar publikācijām, kurās apkopota zinātniski pamatota pieeja dažādu sugu un vecuma grupu dzīvnieku salīdzināšanai izmantojamo vienību aprēķināšanai);
• organizēt tikšanos ar lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijām (tikties ar Latvijā audzēto lauksaimniecības dzīvnieku sugu un šķirņu audzētāju organizācijām, lai skaidrotu viņu viedokli par pieejamiem un plānotajiem dzīvnieku vienību aprēķināšanas koeficientiem);
• apkopot ievākto informāciju, veikt tās analīzi un izvērtēšanu (sagatavot apskatu par koeficientu aprēķinos pielietotajām pieejām, veikt to analīzi, lai izprastu to piemērošanas iespējas vietējiem apstākļiem) ;
• sagatavot projekta atskaiti.

Statistika par lauksaimniecības struktūru tiek apkopota reizi desmit gados ar mērķi izvērtēt un pārskatīt kopējo nozares attīstību Eiropā. Eiropas Savienības regula 2018/1091 nosaka, ka informācijai par 98% lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauksaimniecības dzīvnieku skaitu ir jābūt pieejamai par visām ES valstīm.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ir iekļauts Direktīvā ir vides aspektu monitorēšana un iegūto datu integrācija ar turpmāko lauksaimniecības stratēģiju. Tās analīzei definēti 29 vides indikatori lauksaimniecībā.

Datu ievākšana Latvijas lauksaimniecībā ir jāizvērtē atbilstoši administratīvajai kapacitātei un iespējams, ka ērtāk attiecīgo informāciju ir iesniegt regulāri. Informācijas ieguve par mēslošanas līdzekļu un ūdens patēriņu, kā arī izmantotajām lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas metodēm ir atbalstāma, lai spētu īstenot vides politiku lauksaimniecībā (agro-environmental), kā arī precizētu to raksturošos indikatorus.

Dzīvnieku vienība (DV) ir standarta mērvienība, to izmanto, lai salīdzinātu un apkopotu dažādu sugu un vecuma grupu lauksaimniecības dzīvniekus pēc to radītās slodzes uz vidi, ražošanas intensitātes vai ganību platībām. DV ietekmē to, kā tiek aprēķinātas nitrātu emisijas un kā nosaka kūtsmēslu uzglabāšanas prasības, jo tā tiek izmantota kā vienota mērvienība vides slodzes noteikšanai, 1 DV = viena pieauguša liellopa (~500-600 kg) radītā slodze.
Literatūras avotos tiek uzsvērts, ka dzīvnieku vienības ir veids, kā salīdzināt dažādu sugu dzīvniekus, lai tos varētu izteikt vienotā standartizētā koeficientā. Dzīvnieku vienības var izmantot īpašuma vērtēšanai, biznesa analīzei, uzņēmuma analīzei, barības vajadzības plānošanai utt.
Dzīvnieku blīvuma indekss ir indikators, kas norāda uz lopkopības radīto slogu videi (termina šaurākajā izpratnē). Lauksaimniecības dzīvnieki ar to radītajiem izkārnījumiem un to emitētām siltumnīcefekta gāzēm piedalās klimata pārmaiņu procesā, kā arī veido barības vielu noplūdi ūdenī un gaisā. Lielāks dzīvnieku blīvums nozīmē lielāku izkārnījumu daudzumu un to radīto slogu uz katru attiecīgās lauksaimniecības zemes hektāru, kas paaugstina barības vielu noplūdes risku. Reālais dzīvnieku radītais slogs uz vidi nav atkarīgs tikai no dzīvnieku skaita, bet arī no saimniekošanas metodēm. Dzīvnieku skaita palielinājums ne vienmēr nozīmē palielinātu barības vielu noplūdi vai vides degradāciju (augsnes noplicināšanu un barības vielu zudumus) (Eurostat: Statistics explained: Glossary:Livestock density index. Tiešsaistē: saite).
Latvijā 1999. gadā tika sagatavots materiāls „Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā”, kurā tika definēta dzīvnieku vienība, norādot, ka tas ir dzīvnieks, kurš gadā saražo 100 kg slāpekļa kūtsmēslos pēc to uzglabāšanas. Atkārtots izdevums sagatavots 2008. gadā. Ņemot vērā Regulā minēto, ir jāveic izpēte, vai Latvijā piemērotie koeficienti ir atbilstoši un vai nav nepieciešama to precizēšana.
Pētījuma izpilde plānota 2025. un 2026. gadā.
Pētījuma mērķis ir aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.