Pētījumu un publikāciju datu bāze

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

1. Izstrādāt saimniecību ilgtspējas datu tīkla pakāpenisku ieviešanas plānu.
2. Izstrādāt ilgtspējas datu vākšanas sistēmas projektu.
3. Izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošanas iespējas.
4. Izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas lauksaimniekiem un iestādēm, sniedzot un apstrādājot saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus.
5. Noskaidrot iespējamās atkārtotas datu izmantošanas iespējas, šo datu iegūšanu un sniegšanu Eiropas Komisijai.

1. Lauksaimnieku gatavību iesniegt savus datus lielā mērā nosaka ieguvums un vērtība, ko viņi cer saņemt pretī. Kaut gan parasti lauksaimnieki atzinīgi novērtē potenciālos labumus no datu koplietošanas, viņiem ir bažas par to, ka praksē kāds cits varētu izmantot iesniegtos datus savu mērķu sasniegšanai pretēji lauksaimnieku interesēm. Tāpat lauksaimnieki mēdz līdz galam neizprast, kā viņu dati tiks izmantoti un potenciālo ietekmi uz iesniedzēju konkurētspēju.
2. Tikai aptuveni viena trešdaļa lauksaimnieku uzskata sevi par galvenajiem labuma ieguvējiem no lauksaimniecības datu apkopošanas un koplietošanas, bet viena piektdaļa – valsts pārvaldi. Ja pirmajā grupā ietilpstošie lauksaimnieki labprāt kopīgi izmantotu datus ar visiem potenciālajiem lietotājiem, tad otrās grupas dalībnieki ir vismazāk gatavi iesniegt savus datus koplietošanai.
3. Atšķirībā no tādām bezpeļņas organizācijām kā universitātes, pētniecības centri un profesionālas lauksaimnieku asociācijas lauksaimnieki nelabprāt sadarbojas ar valsts pārvaldi, jo viņiem ir bažas, ka datu koplietošana var izraisīt jauna regulējuma masveida izstrādi, kā arī palīdzēt atklāt pārkāpumus ražošanas procesā un saimniekošanas praksēs, bet selektīva datu izmantošana sagrozīs situāciju nozarē, veicinot netaisnīgas nozares politikas ieviešanu.
4. Ciešas personīgas attiecības starp lauksaimniekiem kā datu avotu no vienas puses un datu platformas (informācijas sistēmas) pārstāvjiem kā datu vācējiem no otras puses ietekmē uzticēšanos datu koplietošanai, bet politika un procesu reglamentējošie dokumenti tikai palīdz saglabāt to uzticību, kas jau ir izveidojusies.
5. Lietotājam draudzīgas saskarnes būtiski veicina datu iesniegšanu. Tāpat lauksaimnieku interese pieaug, ja iesniedzamie dati jau ir pieejami viņu saimniecību pārvaldības programmatūrā, kuru var integrēt datu koplietošanas platformā. Vienlaikus tas veicina pozitīvās izmaiņas lauksaimnieku uzskatos par datu iesniegšanu kā administratīvo slogu.
6. Kaut gan FADN/ FSDN gadījumā lauksaimnieku tiesības aizsargā ES normatīvais regulējums, tomēr negatīva pieredze, sadarbojoties ar citiem datu izmantotājiem, kā arī nepietiekami detalizēta informācija par ES normatīvajiem aktiem var negatīvi ietekmēt lauksaimnieku lēmumu par saimniecību iekļaušanu SUDAT izlasē.
7. Līdzīgi citiem statistikas apsekojumiem, FADN / FSDN var uzskatīt par sabiedrisko preci, jo sistēmas darbība tiek finansēta no publiskajiem finanšu līdzekļiem, informācija tiek koplietota ar viszemākajām iespējamām izmaksām (izplatīšanas robežizmaksas ir tuvu nullei) un no tās izmantošanas rodas augsts sociālekonomiskais ieguvums.
8. Gan attīstītajās Rietumvalstīs un post-padomju valstīs, gan attīstības valstīs lauksaimnieki uzskata konsultantus par populāru un uzticamu informācijas avotu, t.sk. jautājumos, kas atteicas uz agronomiju, ražošanas praksi un saimniecību vadības lēmumu pieņemšanu. Konsultantu ietekme kļūst izteiktāka lielajās saimniecībās, jo kontaktu ar konsultantiem skaits pakāpeniski palielinās līdz ar saimniecību ekonomisko lielumu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
9. Ar uzņēmējdarbības (t.i., lauku saimniecību) ekonomiku saistītie jautājumi pēc svarīguma ieņem otro vietu to lauksaimnieku vidū, kuri aktīvi meklē informāciju un atbildes vairākos avotos. Lauksaimniekus interesē sektora attīstības perspektīvas un agrārā politika, saimniecības izmaksu un rentabilitātes aplēses, darbības efektivitāte un ražīgums, mārketings, biznesa un finanšu plānošana, riska pārvaldība, kā arī saimniecību nodošana (pēctecība).
10. Lai ilgtspējas datu apkopošana noritētu veiksmīgi un netiktu uzskatīta par administratīvo slogu, lauksaimniekiem jāizprot informācijas par viņu piekoptajām (t.sk. ilgtspējīgas) lauksaimniecības praksēm svarīgums, jo praksē lauksaimnieki nevēlas apkopot datus par tiem iznākuma un ietekmes rādītājiem, kuriem, viņuprāt, nav praktiskas vērtības, tāpēc kā apkopošana ir saistīta ar papildu izmaksām un lauksaimniekiem ir bažas, ka šie dati tiks izmantoti kontroles nolūkos. Vienlaikus jāliek uzsvars uz ieguvumiem (piemēram, ekonomiju no pirkto ķīmisko mēslojumu aizvietošanas ar organisko analogu), nevis akcentēt potenciālos zaudējumus.
11. Diezgan bieži lauksaimnieku zema motivācija iesaistīties klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos un īstenot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ir saistīta arī ar atbilstošas atgriezeniskās saites (feedback) par to, kā ieteiktās tehnoloģiskās intervences darbojas konkrēta lauka apstākļos un cik tālu tās ir jāpielāgo atbilstoši lauksaimnieku individuālajām vajadzībām, neesamību vai nepilnībām. Tādējādi saimniecību dalībai SUDAT sistēmā ir divējādas un savstarpēji saistītās funkcijas. No vienas puses, saņemot atgriezenisko saiti un iepazīstoties ar salīdzinošās novērtēšanas (benchmarking) rezultātiem, lauksaimnieki tiek motivēti ieviest klimatu pārmaiņas mazināšanas pasākumus un nodarboties ar ilgtspējīgu lauksaimniecību, bet, no otras puses, demonstrējot ekonomiskā rakstura labumus no šiem pasākumiem, lauksaimniekos tiek raisīta interese par dalību SUDAT un datu apkopošanu, kuru koplietošana ļauj nodrošināt atgriezenisko saiti un veikt salīdzinošo analīzi.
12. Ir sagaidāms, ka Latvijā īpašas grūtības apkopot ilgtspējas datus būs lauksaimniekiem, kuru vecums pārsniedz 60 gadus. To lauksaimnieku īpatsvars, kuri izmanto FADN / FSDN un citu valsts institūciju vajadzībām apkopotos datus arī savām vajadzībām, ir īpaši augsts jauno (līdz 35 gadu vecumam) lauksaimnieku vidū. Turpretī mazākajās saimniecībās datu izmantošana ir maz izplatīta.
13. Lauksaimnieku ieskatā administratīvo slogu veido datu pieprasījumu biežums, atbilstoša mērīšanas instrumenta trūkums, prasības atkārtoti iesniegt identiskus datus un pārāk liels iesniedzamo datu apjoms.
14. Lauksaimnieki pārsvarā izvēlas tādus pasākumus vides problēmu risināšanai, kas maksimāli palielina ražošanas efektivitāti, prasa mazāk izmaiņu viņu pašreizējā pārvaldības sistēmā un lauksaimniecības praksēs, kā arī rada mazāk ilgtermiņa saistību. Lauksaimnieku uztvertās vides problēmas un to risināšanai veiktās darbības nedaudz stimulē viņu vēlmi apkopot vides rādītājus.
15. Pastāv ievērojamas atšķirības starp to, kā lielie lauksaimniecības uzņēmumi un mazās saimniecības piekļūst datiem un izmanto tos. Ja lielajiem uzņēmumiem ir resursi, ko ieguldīt sarežģītās analītikas un pārvaldības sistēmās un kuri ļauj tiem maksimizēt no saviem datiem iegūstamo vērtību un labumus, tad mazie lauksaimnieki saskaras ar tādiem datu izmantošanas šķēršļiem kā ierobežota piekļuve tehnoloģijām, nepietiekamas prasmes un zināšanas, kā arī finanšu līdzekļu trūkums.
16. Lauksaimnieki ir jāatbalsta ne tikai datu vākšanā, bet arī to koplietošanā un izmantošanā pašu vajadzībām. Vāja lauksaimnieku izpratne par finanšu informāciju un grāmatvedības pārskatiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik neliels lauksaimnieku skaits atkārtoti izmanto šos datus lēmumu pieņemšanā. Piemēram, daži lauksaimnieki joprojām uzskata nevis finanšu rādītājus, bet saražotās produkcijas daudzumu un kvalitāti par savu panākumu mērauklu.
17. Ja dati ir pieskaņoti lauksaimnieku individuālajām vajadzībām un saimniekošanas kontekstam, tie spēj labāk motivēt lauksaimniekus veikt vēlamās izmaiņas saimniekošanas praksē. SUDAT / FSDN datu vākšanā iesaistītajām pusēm ir jāpalīdz lauksaimniekiem gan identificēt veiksmīgai lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamo pamata informāciju, gan interpretēt apkopotos datus, lai pieņemtu operatīvos un stratēģiskos lēmumus, gan arī norādīt uz datu plašākām atkārtotas izmantošanas iespējām saimniecību pārvaldībā.
18. SUDAT ietvaros sagatavotā individuālā atgriezeniskā saite (feedback) un veikta salīdzinošā novērtēšana (benchmarking) ir pieejamas ikvienai SUDAT izlasē iekļautajai saimniecībai. Tām ir svarīga loma SUDAT kā lauksaimniekiem draudzīgas un noderīgas sistēmas tēla veidošanā Latvijas lauksaimnieku aprindās. Tā kā lielu saimniecību īpatsvars izlasē nav augsts, šis mehānisms ļauj tieši mazajām un vidējā lieluma saimniecībām maksimizēt viņu koplietošanai iesniegto datu vērtību un labumus no datu analīzes rezultātiem.
19. Ierobežota tehniskā sadarbspēja (technical interoperability) kavē datu ātru un netraucētu apmaiņu, izraisot administratīvā sloga pieaugumu. Rezultātā cieš ne tikai datu apkopošanas efektivitāte, bet arī lauksaimniecības statistikas precizitāte. Tehniskās sadarbspējas veicināšana ietver sevī IT sistēmu integrāciju, lai atbalstītu drošu un automatizētu datu apmaiņu un samazinātu paļaušanos uz manuāliem procesiem. Standartizētas saskarnes, sakaru protokoli un atjaunināta IT infrastruktūra atvieglo datu koplietošanu, uzlabojot gan datu ticamību un precizitāti, gan arī to izmantošanas efektivitāti.
20. Pašreizējās 2007. gadā izstrādātās SUDAT informācijas sistēmas būtiskākās nepilnības ir nespēja ieviest jaunās ES prasības, pilnvērtīgi nodrošinot papildu datu vākšanu par ekonomiskajām, sociālajām un vides ilgtspējas dimensijām, nesamērīgi liels datu apstrādes manuālā darba apjoms un augsts ar to saistīto kļūdu risks, novecojusi lietotāja saskarne, darbietilpīga lietotāju pārvaldība, kas prasa katram lietotājam paredzētā atsevišķa konta un paroles administrēšanu, kā arī ierobežota datu validācija, kad kļūdas datu ievadē bieži atklājas vēlākos kontroles procesa posmos.
21. Lai veiktu informācijas apmaiņu ar citu institūciju pārziņā esošajiem datu reģistriem, pašreizējā SUDAT informācijas sistēma izmanto XML failu importu un eksportu ārējo sistēmu integrācijai. Tas ne tikai palēnina procesu, bet arī būtiski paaugstina kļūdu varbūtību, jo informācijas apmaiņā un tās pirmreizējā apstrādē svarīgu lomu spēlē tieši manuālais darbs.