Pētījumu un publikāciju datu bāze

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

1. Izstrādāt saimniecību ilgtspējas datu tīkla pakāpenisku ieviešanas plānu.
2. Izstrādāt ilgtspējas datu vākšanas sistēmas projektu.
3. Izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošanas iespējas.
4. Izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas lauksaimniekiem un iestādēm, sniedzot un apstrādājot saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus.
5. Noskaidrot iespējamās atkārtotas datu izmantošanas iespējas, šo datu iegūšanu un sniegšanu Eiropas Komisijai.
Darba uzdevumi ir jāizpilda līdz 2025.gada 25.novembrim.

1. Individuālie dati par lauksaimniecības un pārtikas vērtības ķēdi bieži vien ir nepilnīgi un nespēj objektīvi atspoguļot procesus visos ķēdes posmos. Datu apkopošana un koplietošana (data aggregation and sharing) ļauj savākt individuālos datus no vairākiem respondentiem
un dažādām sistēmām daudzos vērtību ķēdes posmos, pārvarēt datu segmentāciju un pēc iespējas pilnīgāk izmantot datu sniegtās priekšrocības, tādējādi sniedzot detalizētu un visaptverošu pārskatu par vērtību ķēdi un veicinot informētāku lēmumu pieņemšanas praksi.
2. Visizplatītākie datu koplietošanas šķēršļi ir datu kvalitāte un pieejamība, privātums, kiberdrošība un uzticība.
3. Lauksaimnieku gatavību iesniegt savus datus lielā mērā nosaka ieguvums un vērtība, ko viņi cer saņemt pretī. Kaut gan parasti lauksaimnieki atzinīgi novērtē potenciālos labumus no datu koplietošanas, viņiem ir bažas par to, ka praksē kāds cits varētu izmantot iesniegtos datus savu mērķu sasniegšanai pretēji lauksaimnieku interesēm. Tāpat lauksaimnieki mēdz līdz galam neizprast, kā viņu dati tiks izmantoti un potenciālo ietekmi uz iesniedzēju konkurētspēju.
4. Lauksaimnieku vēlmi iesniegt savus datus pozitīvi ietekmē zināšanu iegūšana (piemēram, piekļuve apkopotajiem datiem par ražību un patērētajiem resursiem), ekonomiskie stimuli (atlīdzība par datu iesniegšanu), iespēja salīdzināt saimniecības individuālos datus ar citām
saimniecībām un vidējiem rādītājiem nozarē (benchmarking), kā arī saņemtās atlaides konsultācijas pakalpojumiem saimniecību pārvaldes jautājumos. Tomēr sociāli ekonomisko faktoru komplicēta rakstura dēļ ir diezgan sarežģīti atsevišķi izdalīt tos faktorus, kas pamudina vai attur lauksaimniekus no savu datu koplietošanas.
5. Kopumā tikai aptuveni viena trešdaļa lauksaimnieku uzskata sevi par galvenajiem labuma ieguvējiem no lauksaimniecības datu apkopošanas un koplietošanas, nedaudz virs vienas trešdaļas par tādiem uzskata agrobiznesa tehnikas un tehnoloģiju uzņēmumus, bet viena piektdaļa – valsts pārvaldi. Ja pirmajā grupā ietilpstošie lauksaimnieki labprāt kopīgi izmantotu datus ar visiem potenciālajiem lietotājiem, tad tie, kuri uzskata valsts pārvaldi par galveno ieguvēju, ir vismazāk gatavi iesniegt savus datus koplietošanai.
6. Atšķirībā no tādām bezpeļņas organizācijām kā universitātes, pētniecības centri un profesionālas lauksaimnieku asociācijas lauksaimnieki nelabprāt sadarbojas ar valsts pārvaldi, jo viņiem ir bažas, ka datu koplietošana var izraisīt jauna regulējuma masveida izstrādi, kā arī palīdzēt atklāt pārkāpumus ražošanas procesā un saimniekošanas praksēs, bet selektīva datu izmantošana sagrozīs situāciju nozarē, veicinot netaisnīgas nozares politikas ieviešanu.
7. Ciešas personīgas attiecības starp lauksaimniekiem kā datu avotu no vienas puses un datu platformas (sistēmas) pārstāvjiem kā datu vācējiem no otras puses ietekmē uzticēšanos datu koplietošanai, bet politika un procesu reglamentējošie dokumenti tikai palīdz saglabāt to
uzticību, kas jau ir izveidojusies.
8. Lietotājam draudzīgas saskarnes būtiski veicina datu iesniegšanu. Tāpat lauksaimnieku interese pieaug, ja iesniedzamie dati jau ir pieejami viņu saimniecību pārvaldības programmatūrā, kuru var integrēt datu koplietošanas platformā.
9. Tā kā lauksaimniecībā personas un ražošanas dati bieži ir cieši saistīti, ir zināmas grūtības nodalīt personas un sensitīvus datus no pārējiem datiem, jo saimniecības vadība ir diezgan personiska un var atspoguļot lauksaimnieka vērtības, piemēram, dzīvnieku labturību vai biežumu, ar kādu apstrādā augus pret slimībām un kaitēkļiem.
10. Lai saglabātu līdzsvaru starp pārredzamību un privātumu, kā arī vairot datu iesniedzēju uzticību, ir svarīgi noteikt, kas un uz kādiem noteikumiem drīkst piekļūt datiem. Dažāda līmeņa piekļuves tiesību piešķiršana (sistēmas administrators, darbinieks, ārējais lietotājs utt.) un procesa stingra uzraudzība var padarīt datu koplietošanu drošāku un taisnīgāku. Savukārt publiski pieejamajiem datiem jābūt anonimizētiem, izslēdzot iespēju identificēt datu iesniedzējus.

Tā kā labi definēts regulējums nodrošina visu datu koplietošanas darbību precizitāti un leģitimitāti, t.sk. skaidri nosakot koplietotus resursus, atbildīgās puses, kā arī datu apmaiņas noteikumus, labvēlīgai valsts politikai un normatīvajam regulējumam ir potenciāls veicināt datu koplietošanu, it īpaši tad, ja valsts pārvalde atbalsta datu apkopošanu un analīzi, radot tai piemērotu tiesisko vidi.
12. Kaut gan FADN / FSDN gadījumā lauksaimnieku tiesības aizsargā ES normatīvais regulējums, tomēr negatīva pieredze, sadarbojoties ar citiem datu izmantotājiem, kā arī nepietiekami detalizēta informācija par ES normatīvajiem aktiem var negatīvi ietekmēt lauksaimnieku lēmumu par saimniecību iekļaušanu SUDAT izlasē.
13. Līdzīgi citiem statistikas apsekojumiem, FADN / FSDN var uzskatīt par sabiedrisko preci, jo sistēmas darbība tiek finansēta no publiskajiem finanšu līdzekļiem, informācija tiek koplietota ar viszemākajām iespējamām izmaksām (izplatīšanas robežizmaksas ir tuvu nullei) un no tās izmantošanas rodas augsts sociālekonomiskais ieguvums.
14. Lauksaimnieku izmantoto informācijas avotu un kanālu veidus nosaka lietotāju vecums, personības iezīmes, izglītības līmenis, dalība profesionālajās asociācijās, pārvaldītās saimniecības lielums, ražošanas veids un specializācija, kā arī iepriekšējā dažādu avotu lietošanas pieredze. Vienam un tam pašam lauksaimniekam dažādos laika posmos ir vajadzīga dažāda informācija un atšķirīgi konsultācijas veidi, kas palīdz šo informāciju jēgpilni izmantot. Tas ir īpaši aktuāli mazajām saimniecībām un lauksaimniecības nozares
jaunpienācējiem.
15. Gan attīstītajās Rietumvalstīs un post-padomju valstīs, gan attīstības valstīs lauksaimnieki uzskata konsultantus par vienu no populārākajiem un uzticamākajiem informācijas avotiem it īpaši jautājumos, kas atteicas uz agronomiju, ražošanas praksi un saimniecību vadības lēmumu pieņemšanu. Konsultantu ietekme kļūst vēl izteiktāka lielajās saimniecībās, jo kontaktu ar konsultantiem skaits pakāpeniski palielinās līdz ar saimniecību ekonomisko lielumu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Salīdzinot ar mazumtirdzniecības konsultantiem, neatkarīgo konsultantu popularitāte ir augstāka.
16. Lauksaimnieki, kas pārvalda ilgtspējīgākas saimniecības, ne tikai aktīvāk meklē informāciju, bet arī izmanto sarežģītākus informācijas iegūšanas kanālus, kā arī vairāk interesējas par augu audzēšanas tehnoloģijām, lauksaimniecības ražošanas ekonomiku,
videi draudzīgu lauksaimniecību, atjaunīgās enerģijas avotiem un lauksaimniecības tehniku.
17. Ar uzņēmējdarbības (t.i., lauku saimniecību) ekonomiku saistītie jautājumi pēc svarīguma ieņem otro vietu to lauksaimnieku vidū, kuri aktīvi meklē informāciju un atbildes vairākos avotos. Lauksaimniekus interesē sektora attīstības perspektīvas un agrārā politika, saimniecības izmaksu un rentabilitātes aplēses, darbības efektivitāte un ražīgums, mārketings, biznesa un finanšu plānošana, riska pārvaldība, kā arī saimniecību nodošana (pēctecība).
18. 65 % lauksaimniecības konsultantu apgalvo, ka ikdienas darbā viņiem ir vajadzīga informācija par lauku saimniecību ekonomiku un vadību, bet 54 % izmanto statistikas datus, savukārt 56 % regulāri vai periodiski izmanto datu bāzes.
19. Lai ilgtspējas datu apkopošana noritētu veiksmīgi, lauksaimniekiem būtu jāizprot informācijas par viņu piekoptajām lauksaimniecības praksēm svarīgums, jo praksē lauksaimnieki nevēlas apkopot datus par tiem iznākuma un ietekmes rādītājiem, kuriem, viņuprāt, nav praktiskas vērtības, tāpēc kā apkopošana ir saistīta ar papildu izmaksām un lauksaimniekiem ir bažas, ka šie dati tiks izmantoti kontroles nolūkos.
20. Tā kā lauksaimnieku vairums maz interesējas par klimata pārmaiņām, ir grūtības pārliecināt viņus īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un ieviest ilgtspējīgu lauksaimniecību, jo lauksaimnieki parasti labprāt piekopj tādu vides aizsardzības praksi,
kuras sarežģītība ir minimāla, bet pielietošanas metodes un iegūtie rezultāti ir viegli novērojami.
21. Lauksaimniekus ir vieglāk motivēt iesaistīties klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos un īstenot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses, ja informācija tiek pasniegta konkrētu ziņojumu formā, uzsverot ieguvumus (piemēram, ekonomiju no pirkto ķīmisko mēslojumu aizvietošanas ar organisko analogu), nevis abstrakti un akcentējot zaudējumus.
22. Diezgan bieži lauksaimnieku zema motivācija iesaistīties klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos un īstenot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ir saistīta arī ar atbilstošas atgriezeniskās saites (feedback) par to, kā ieteiktās tehnoloģiskās intervences darbojas konkrēta lauka apstākļos un cik tālu tās ir jāpielāgo atbilstoši lauksaimnieku individuālajām vajadzībām, neesamību vai nepilnībām. Tādējādi saimniecību dalībai SUDAT sistēmā ir divējādas un savstarpēji saistītās funkcijas. No vienas puses, saņemot atgriezenisko saiti un iepazīstoties ar salīdzinošās novērtēšanas (benchmarking) rezultātiem, lauksaimnieki tiek motivēti ieviest klimatu pārmaiņas mazināšanas pasākumus un nodarboties ar ilgtspējīgu lauksaimniecību, bet, no otras puses, demonstrējot ekonomiskā rakstura labumus no šiem pasākumiem, lauksaimniekos tiek raisīta interese par dalību SUDAT un datu apkopošanu, kuru koplietošana ļauj nodrošināt atgriezenisko saiti un veikt salīdzinošo analīzi.
23. Ir sagaidāms, ka īpašas grūtības apkopot ilgtspējas datus būs lauksaimniekiem, kuru vecums pārsniedz 60 gadus. To lauksaimnieku īpatsvars, kuri izmanto FADN / FSDN un citu valsts institūciju vajadzībām apkopotos datus arī savām vajadzībām, ir īpaši augsts jauno (līdz 35 gadu vecumam) lauksaimnieku vidū. Turpretī mazākajās saimniecībās datu izmantošana ir maz izplatīta.
24. Lauksaimnieku ieskatā vislielākie izaicinājumi ir datu pieprasījumu biežums, atbilstoša mērīšanas instrumenta trūkums, prasības atkārtoti iesniegt identiskus datus un pārāk liels iesniedzamo datu apjoms.
25. Lauksaimnieki pārsvarā izvēlas tādus pasākumus vides problēmu risināšanai, kas maksimāli palielina ražošanas efektivitāti, prasa mazāk izmaiņu viņu pašreizējā pārvaldības sistēmā un lauksaimniecības praksēs, kā arī rada mazāk ilgtermiņa saistību. Lauksaimnieku uztvertās vides problēmas un to risināšanai veiktās darbības nedaudz stimulē viņu vēlmi apkopot vides rādītājus.
26. Tā kā apkopotie dati tiek regulāri papildināti, mūsdienās par galveno izaicinājumu kļūst nevis ne tik daudz lauksaimniecības datu iegūšana, cik to efektīva izmantošana, pārvēršot neapstrādātus, nestrukturētus datus par praktiski izmantojamām, jēgpilnām un loģiski savstarpēji saistītām atziņām, kuras spēj ietekmēt svarīgus lēmumus, uzlabot saimniecību darbības efektivitāti un veicināt inovācijas.
27. Pastāv ievērojamas atšķirības starp to, kā lielie lauksaimniecības uzņēmumi un mazās saimniecības piekļūst datiem un izmanto tos. Ja lielajiem uzņēmumiem ir resursi, ko ieguldīt sarežģītās analītikas un pārvaldības sistēmās un kuri ļauj tiem maksimizēt no saviem datiem iegūstamo vērtību un labumus, tad mazie lauksaimnieki saskaras ar tādiem datu izmantošanas šķēršļiem kā ierobežota piekļuve tehnoloģijām, nepietiekamas prasmes un zināšanas, kā arī finanšu līdzekļu trūkums.
28. Lauksaimnieki ir jāatbalsta ne tikai datu vākšanā, bet arī to koplietošanā un izmantošanā pašu vajadzībām. Vāja lauksaimnieku izpratne par finanšu informāciju un grāmatvedības pārskatiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik neliels lauksaimnieku skaits izmanto šos datus lēmumu pieņemšanā. Piemēram, daži lauksaimnieki joprojām uzskata nevis finanšu rādītājus, bet saražotās produkcijas daudzumu un kvalitāti par savu panākumu mērauklu.
29. Ja dati ir pieskaņoti lauksaimnieku individuālajām vajadzībām un saimniekošanas kontekstam, tie spēj labāk motivēt lauksaimniekus veikt vēlamās izmaiņas saimniekošanas praksē. Lauksaimniecības konsultanti spēlē svarīgu lomu, palīdzot lauksaimniekiem gan identificēt veiksmīgai lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamo pamata informāciju, gan interpretēt apkopotos datus, lai pieņemtu operatīvos un stratēģiskos lēmumus.
30. SUDAT ietvaros sagatavotā individuālā atgriezeniskā saite (feedback) un veikta salīdzinošā novērtēšana (benchmarking) ir pieejamas ikvienai SUDAT izlasē iekļautajai saimniecībai. Tā kā lielu saimniecību īpatsvars izlasē nav augsts, šis mehānisms ļauj tieši mazajām un vidējā lieluma saimniecībām maksimizēt viņu koplietošanai iesniegto datu vērtību un labumus no datu analīzes rezultātiem.