Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai.
1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem;
2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;
3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā;
4. laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijas apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai;
5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību ierobežošanai.
Projektā izvirzītais mērķis ir sasniegts un augļkopjiem bija nodrošināta brīva pieeja lēmuma atbalsta sistēmas (LAS) RIMpro ābeļu un bumbieru kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža prognozēm un ābolu zāģlapsenes LBTU LPTF Augu Aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” interneta vietnē: https://agrihorts.lbtu.lv/lv/prognozes, kā arī Valsts augu aizsardzības dienesta interneta vietnē.
Projekta ietvaros turpināta lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro izmantošana precīza smidzinājuma laika noteikšanai ābeļu kraupja ierobežošanai. Atbilstoši RIMpro prognozēm, ābeļu kraupja ierobežošanai 2025. gadā, veiktas 2-14 fungicīdu apstrādes. Ņemot vērā 2025. gada lietainos laika apstākļus, vairumā saimniecību ābeļu kraupja izplatība bija augsta, īpaši tur, kur slimība bija savairojusies iepriekšējā gada rudenī uz lapām. Audzētājiem būtu jāveic fitosanitārie pasākumi pārziemojušā infekcijas avota samazināšanai. Vidēji primārās infekcijas periodā RIMpro attēli ar fungicīdu pārklājumu katrai pētījumā iekļautajai saimniecībai, kurā ir uzstādīta meteoroloģiskā stacija un iegādāta prognožu licence, nosūtīti 25 reizes. 2025. gadā brīdinājumi par kraupja izplatību un fungicīdu pārklājumi tika nosūtīti arī sekundārās infekcijas periodā. Katra saimniecība sākoties ražas laikam apsekota, lai novērtētu veikto smidzinājumu efektivitāti ābeļu kraupja ierobežošanai, kā arī veiktu novērojumus par citu kaitīgu organismu bojājumu izplatību.
Iekārtots viens izmēģinājums ābeļu kraupja ierobežošanas stratēģiju pārbaudei Pūres DIS ābeļu stādījumā. Izmēģinājumā sintētiskie fungicīdi kombinēti ar mikrobioloģiskajiem biostimulantiem un lapu mēslojumu, lai panāktu augstāku efektivitāti. Visos apstrādātajos variantos ābeļu kraupja izplatība bija būtiski zemāka, salīdzinot ar kontroli. Raža izmēģinājumā nebija reprezentatīva salnu dēļ, tomēr smidzinātajos variantos tā bija nedaudz augstāka nekā kontrolē. Lapu mēslojumi un biostimulanti, iespējams, uzlaboja augu izturību pret pavasara salnu stresu. Lai gūtu zinātniski pamatotus secinājumus, izmēģinājums jāturpina vismaz vēl 2 gadus, lai izvērtētu dažādo preparātu kombināciju potenciālu samazināt sintētisko fungicīdu lietošanu.
Projekta ietvaros turpināta RIMpro laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijā. 2025. gadā RIMpro Rosy Apple Aphid modeļa prognozes sakrita ar faktiskajiem novērojumiem, precīzi prognozējot laputu dibinātājmātīšu un koloniju parādīšanās laiku. Saimniecības, kas balstīja smidzinājumus uz RIMpro prognozēm, ieguva mazāku bojāto augļu īpatsvaru salīdzinājumā ar tām, kur smidzinājumi veikti novēloti vai neveikti.
Izmēģinājumā ir mērķis izstrādāt augu aizsardzības stratēģiju ābeļu zaru slimību, galvenokārt augļu koku vēža, ko ierosina sēne Neonectria ditissima ierobežošanai pozitīvus rezultātus neizdevās iegūt, dēļ pārāk augstās augļu koku vēža infekcijas pakāpes, kas veidojusies vairāk gadu garumā. Projekta ietvaros uzsākts jauns izmēģinājums ar mērķis ir noskaidrot efektīvāko preparātu un lietošanas laiku Neofabraea ģints sēņu, kas ierosina gan zaru slimības, gan vēršacu puvi, ierobežošanai.
Projekta rezultāti un iegūtās zināšanas popularizētas zinātniskajās un populārzinātniskajās publikācijās, kā arī prezentēti dažādos vietējos un starptautiskajos semināros un apmācībās.