Pētījumu un publikāciju datu bāze

Iegūt datus par personu ar invaliditāti piekļūstamību mediju sniegtajai informācijai, tostarp, izprast personu ar invaliditāti, viņu intereses pārstāvošo organizāciju un masu plašsaziņas līdzekļu viedokli par piekļūstamību informācijai, kā arī noskaidrot labākos un neveiksmīgākos tehniskos risinājumus, kurus mediji izmanto informācijas piekļūstamībai, kā arī apkopot citu valstu pieredzi mediju satura piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.

• Izvērtēt, analizēt un apkopot Latvijā spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz
  informācijas piekļūstamību plašsaziņas līdzekļos dažādām personu ar invaliditāti
  mērķgrupām, tai skaitā izvērtējot, vai, kādas un cik detalizētas ir noteiktas piekļūstamības
  prasības.
• Analizēt septiņu valstu iesniegto informāciju par informācijas piekļūstamības nodrošināšanu
  masu plašsaziņas līdzekļos.
• Noskaidrot NVO, kuras pārstāv personu ar invaliditāti intereses, viedokli par piekļūstamību
  mediju sniegtajai informācijai.
• Noskaidrot personu ar invaliditāti viedokli par piekļūstamību mediju sniegtajai informācijai.
• Veikt intervijas ar lielākajiem Latvijas medijiem (drukātā prese, interneta ziņu vietnes, radio
  stacijas un televīzijas kanāli) un noskaidrot, vai un kādi informācijas piekļūstamības
  risinājumi pašlaik tiek īstenoti, ja nē, vai tādi ir plānoti.

Apkopojot pētījumā iegūto informāciju, personu ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem vajadzības kopumā var grupēt vairākās lielās grupās:

1. Burtu lietojums un kontrasts: jāizvēlas viegli nolasāms burtu fonts, kā arī jāievēro teksta un
   fona kontrastus – tumši burti uz gaiša fona un otrādi. Nav ieteicams izmantot tādas krāsu
   kombinācijas kā sarkana/zaļa, kuras cilvēkiem ar krāsu aklumu var būt grūti atšķirt.
2. Audioapraksti: video saturam nepieciešami audio apraksti. Tie raksturo ainas vizuālos
   elementus (piemēram, darbības, runātāju vai aktierus, apģērbu un sejas izteiksmes).
   Audioapraksti būtu vēlami arī dažādos sporta un kultūras pasākumos.
3. Alternatīvais teksts: attēliem, grafikiem un citiem elementiem, kas nav teksta elementi,
   vienmēr ir jānodrošina aprakstošais teksts. Tas palīdz ekrāna lasītājiem nodot vizuālo saturu
   personām ar redzes traucējumiem.
4. Navigācija: ērta navigācija, ērta pārvietošanās ar taustiņiem. Nepieciešams vērst uzmanību
   uz tastatūras navigācijas izmantošanu, veidot nodaļu starpvirsrakstus, pēc kuriem ir
   iespējams ērtāk orientēties.
5. Mobilo platformu salāgošana ar ekrāna lasītājiem: jāpārliecinās, vai medija saturs ir
   pieejams mobilajās platformās un to var pielāgot ekrāna lasītājiem, tālummaiņai un citiem
   palīgrīkiem.
6. Subtitru lietošana: audio un audiovizuālo saturu nepieciešams subtitrēt. Tas ietver ne tikai
   runāto tekstu, bet arī skaņas efektus, mūziku un citus atbilstošus audio signālus. Ir svarīgi
   nodrošināt subtitrētu audio saturu reāllaika raidījumiem, krīzes situācijās.
7. Zīmju valoda: tulkojumu zīmju valodā nepieciešams dažāda spektra raidījumiem,
   valstiskiem notikumiem. Būtu ieteicams piedāvāt atsevišķu zīmju valodas video iespēju.
8. Vienkāršā un vieglā valoda: jāizmanto vienkāršu valodu un vienkāršu teikumu struktūru.
   Jāizvairās no žargona, epitetiem, metaforām un sarežģītas terminoloģijas. Aprakstus veidot
   kodolīgus, informatīvus, izmantojot dažādus paņēmienus, piemēram, skaidrojošas grafikas.