Pētījumu un publikāciju datu bāze

Medību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots

Medību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā

Pētījuma mērķis:

Veikt Pelēkā vilka sugas aizsardzība plānā paredzētos pētniecības pasākumus saistībā ar šo dzīvnieku nozīmi medību saimniecībā un to ierobežotas izmantošanas iespējamību, sniedzot datus populācijas stāvokļa novērtēšanai.

Pētījuma uzdevums:

Latvijas vilku populācijas demogrāfijas izpēte – dzimuma un vecuma struktūra, reproduktīvā aktivitāte, skaita dinamikas rekonstrukcija. Limita izpildes gaitas izpēte. Vilku barošanās pētījumi pēc kuņģu satura analīzēm. Populācijas ģenētisko parametru un radniecības struktūras izpēte. Vilku nodarīto lauksaimniecības postījumu analīze. Vilku helmintofaunas izpēte.

Nodošanas datums:
31.10.2024
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pelēkā vilka aizsardzība plānā paredzēto pētniecības pasākumu īstenošana.
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Medību saimniecības attīstības fonds
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
49084 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Analizēti 2023./2024. gada medību sezonā iegūtie dati, un ievākts materiāls no 2024./2025. gada sezonā nomedītiem un bojā gājušiem vilkiem.

2023./2024. gada medību sezonā ievākts materiāls no 227 vilkiem. Materiāls precīzai vecuma noteikšanai ievākts no 119 vilkiem, neskaitot par gadu jaunākus indivīdus. Reproduktīvie orgāni izmeklēti 66 vilku mātītēm. Trihinellu pārbaude veikta 105 nomedītajiem dzīvniekiem.

Mātīšu un tēviņu skaita attiecība par gadu jaunāku dzīvnieku paraugkopā 0,86 mātītes pret 1 tēviņu. Vidējais auglības rādītājs pēc placentāro plankumu skaita bija 6,5. Reprodukcijas pazīmes konstatētas 52,2% pieaugušajām mātītēm. Pēc Virtuālās populāciju analīzes rezultātiem populācijas minimālā skaita vērtējums pirms medībām ir tuvu 800, pēc medībām tuvu 500 indivīdiem.

Vilki lielākoties barojušies ar briežu dzimtas pārnadžiem (65,4%), galvenokārt ar stirnām.

Populācijas ģenētiskie parametri un radniecības rādītāji uzskatāmi par labiem. Sagaidāmā heterozigotāte bija 0,711, novērotā – 0,674, inbrīdinga koeficients – 0,053.

To top