Veikt Pelēkā vilka sugas aizsardzība plānā paredzētos pētniecības pasākumus saistībā ar šo dzīvnieku nozīmi medību saimniecībā un to ierobežotas izmantošanas iespējamību, sniedzot datus populācijas stāvokļa novērtēšanai.
Latvijas vilku populācijas demogrāfijas izpēte – dzimuma un vecuma struktūra, reproduktīvā aktivitāte, skaita dinamikas rekonstrukcija. Limita izpildes gaitas izpēte. Vilku barošanās pētījumi pēc kuņģu satura analīzēm. Populācijas ģenētisko parametru un radniecības struktūras izpēte. Vilku nodarīto lauksaimniecības postījumu analīze. Vilku helmintofaunas izpēte.
Analizēti 2023./2024. gada medību sezonā iegūtie dati, un ievākts materiāls no 2024./2025. gada sezonā nomedītiem un bojā gājušiem vilkiem.
2023./2024. gada medību sezonā ievākts materiāls no 227 vilkiem. Materiāls precīzai vecuma noteikšanai ievākts no 119 vilkiem, neskaitot par gadu jaunākus indivīdus. Reproduktīvie orgāni izmeklēti 66 vilku mātītēm. Trihinellu pārbaude veikta 105 nomedītajiem dzīvniekiem.
Mātīšu un tēviņu skaita attiecība par gadu jaunāku dzīvnieku paraugkopā 0,86 mātītes pret 1 tēviņu. Vidējais auglības rādītājs pēc placentāro plankumu skaita bija 6,5. Reprodukcijas pazīmes konstatētas 52,2% pieaugušajām mātītēm. Pēc Virtuālās populāciju analīzes rezultātiem populācijas minimālā skaita vērtējums pirms medībām ir tuvu 800, pēc medībām tuvu 500 indivīdiem.
Vilki lielākoties barojušies ar briežu dzimtas pārnadžiem (65,4%), galvenokārt ar stirnām.
Populācijas ģenētiskie parametri un radniecības rādītāji uzskatāmi par labiem. Sagaidāmā heterozigotāte bija 0,711, novērotā – 0,674, inbrīdinga koeficients – 0,053.