2. posms (2025. gads). Izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par meža cūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim.
1. Noteikt mežacūku populācijas struktūras un blīvuma savstarpējo atkarību:
1.1. salīdzinot nomedīto meža cūku dzimuma – vecuma struktūru teritorijās un laika posmos ar atšķirīgu populāciju blīvumu;
1.2. izstrādājot kritērijus populācijas demogrāfisko rādītāju izmantošanai, kas ļautu prognozēt meža cūku skaita dinamiku.
2. Noteikt kritērijus teritorijas klasificēšanai par platību, kurā populācijas blīvums nepārsniedz 1,5 mežacūkas uz 1000 ha (VMD teritoriālās uzskaites vienībās, valsts daļās un visā valstī):
2.1. vienojoties ar VMD medību speciālistiem par kritēriju skaitu un parametriskajām vērtībām;
2.2. sagatavojot uzraudzības un kontroles sistēmas projekta melnrakstu prezentēšanai.
2.3. Īstenot uzskaites atbilstības kontroli dabā izmēģinājumteritorijās pēc meža cūku skaita samazināšanas līdz pieļaujamajam populācijas blīvumam:
2.3.1. atkārtojot kontroluzskaiti meža masīvā Lubānas iecirknī;
2.3.2. veicot kotroluzskaiti teritorijā, kur ilgstoši novērota meža cūku klātbūtne pievilināšanas vietās (Talsu novads);
2.3.3. pārbaudot dabā medību tiesību lietotāju ziņojumus par meža cūku skaita samazināšanas rezultātiem.
2.4. Veikt meža cūku populācijas blīvuma un ĀCM epidemioloģisko datu salīdzinošu analīzi.
2.5. Uzraudzības un kontroles sistēmas projekta sagatavošana un iekļaušana pētījuma zinātniskajā pārskatā.
2.6. Sagatavot manuskriptu publicēšanai SCOPUS līmeņa zinātniskā izdevumā.
Noteikta mežacūku populācijas struktūras un blīvuma savstarpējā atkarība. Noteikti kritēriji teritorijas klasificēšanai par platību, kurā populācijas blīvums nepārsniedz 1,5 mežacūkas uz 1000 ha (VMD teritoriālās uzskaites vienībās, valsts daļās un visā valstī).