Pētījumu un publikāciju datu bāze

Netiešo N2O emisiju novērtējuma pilnveidošana no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē (FracLeach).

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Agita Gancone
agita.gancone@kem.gov.lv

Netiešo N2O emisiju novērtējuma pilnveidošana no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē (FracLeach).

Pētījuma mērķis:

Pilnveidot netiešo N2O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Pētījuma uzdevums:

Iegūt zinātniskus, uz novērojumiem balstītus, ar hidroloģiskās modelēšanas rezultātiem pamatotus datus, kas vēsturiskā un nākotnes perspektīvā Latvijas klimatiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem reprezentē:

  • no aramzemēm un zālājiem raksturīgo izskalotā slāpekļa daudzumu;
  • izskalotā slāpekļa daudzuma izmaiņas, ko rada drenāžas sistēmu darbība un hidroloģiskie procesi;
  • netiešās N2O emisijas drenētās un nedrenētās aramzemēs un zālājos.
Nodošanas datums:
29.08.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Klimata un enerģētikas ministrija
pasts@kem.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Liga.Platace@kem.gov.lv
Pētījuma pasūtītājs:
Klimata un enerģētikas ministrija
pasts@kem.gov.lv
Politikas joma:
Klimata politika
Pētījuma klasifikācija:
Kompleksi analītisks pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
SEG inventarizācijas aprēķinu uzlabošanai
Autoru saraksts:
  • Artūrs Veinbergs
  • Laima Bērziņa
  • Ieva Siksnāne
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Valsts budžeta apakšprogrammas 33.01.00 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija” līdzekļi
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
19000 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Iegūti zinātniski, uz novērojumiem balstīti, ar hidroloģiskās modelēšanas rezultātiem pamatoti dati, kas vēsturiskā un nākotnes perspektīvā Latvijas klimatiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem reprezentē:

  • no aramzemēm un zālājiem raksturīgo izskalotā slāpekļa daudzumu;
  • izskalotā slāpekļa daudzuma izmaiņas, ko rada drenāžas sistēmu darbība un hidroloģiskie procesi;
  • netiešās N2O emisijas drenētās un nedrenētās aramzemēs un zālājos.
Atpakaļ
To top