Pētījumu un publikāciju datu bāze

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;
2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;
3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;
4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;
5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu.

1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums (kopā 7–8 lauka pupas sējumos);
2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos;
3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings laukaugu platībās;
4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos;
5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un botāniskā sastāva noteikšana.

Projektā tika  izvirzīti pieci pētnieciskie mērķi:
1) ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;
2) pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;
3) veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;
4) veikt medusbišu saimju monitoringu rudens-ziemas periodā;
5) pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu.
Lauka pupas (Vicia faba) sējumos tika trupināts pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) kaitīguma sliekšņa (KS) noteikšanas un monitoringa metožu aprobēšanas pētījums. Tas tika veikts, izmantojot 2022. gadā pārbaudīto metodi. Gan KS noteikšanas, gan monitoringa metodes pamatā bija pupu sēklgrauža imago, gan uz pākstīm izdēto olu fenoloģiskas uzskaites viena kvadrātmetra lielos parauglaukumos, kuri tika iekārtoti pēc pupu sadīgšanas. Tāpat šajos parauglaukumos tika noteikts kaitēkļa bojāto sēklu īpatsvars ražā. Šī pētījuma uzdevums ir iegūt pietiekami lielu datu kopu, kas ļaus izveidot statistiski ticamu regresijas vienādojumu, ar kuru aprēķināt, cik pupu sēklgraužu vienā kvadrātmetrā pupu sējuma ir pieļaujami, lai bojāto sēklu īpatsvars ražā nepārsniegtu 3% apjomu. Tāpat tiks veidots vienādojums maksimāli pieļaujamajam izdēto olu daudzumam uz pupu pākstīm. Aprēķinātie rādītāji būs uzskatāmi par KS lielumiem. Kaitēkļa monitoringam plānots piedāvāt to pašu metodi, ar kuru šajā un nākamajos gados plānots ievākt datus KS aprēķināšanai. Metodes pamatā ir vairāku 1 m2 lielu parauglaukumu ierīkošana pupu sējumā uzreiz pēc pupu sadīgšana, parauglaukuma robežas iezīmējot ar nelieliem mietiņiem. Ik pēc septiņām dienām šajos parauglaukumos nepieciešams saskaitīt visus esošos pupu sēklgraužus. Savukārt, pupām sasniedzot tādu attīstības etapu, kad zemākajā stāvā ir izveidojušās pākstis, paralēli pupu sēklgrauža imago uzskaitēm parauglaukumos jāskaita arī uz pākstīm izdētās olas. Šī metode ir salīdzinoši vienkārša, tā neprasa specifiskas zināšanas lauksaimniecības entomoloģijā un specifiska ekipējuma iegādi un izmantošanu. Šajā gadā pētījumu ietekmēja Latvijā valdošie meteoroloģiskie apstākļi. Vienā pētījuma vietā pupu sējumu iznīcināja spēcīga krusa īsi pirms ražas novākšanas. Visu vasaru, pateicoties salīdzinoši vēsajam un lietainajam laikam, pupu sēklgraužu imago aktivitāte bija ļoti zema. Līdz ar to 2025. gadā netika iegūts tik daudz datu, cik iepriekš plānots, tāpēc pētījumu nepieciešams turpināt vēl vienu gadu.
Darbi projekta otrā un trešā mērķa sasniegšanai tika apvienoti, jo gan zālājos, gan laukaugu platībās tika veikti pēc būtības līdzīgi bišu sugu sabiedrību sezonāli pētījumi. To ietvaros tika turpināta bišu sugu sabiedrību monitorēšana Zemgales un Vidzemes zālājos, kā arī turpināta bišu sugu sabiedrību izpēte aramzemes platībās. Ja zālājos šis pētījums bija daļa no ilglaicīgākas monitoringa programmas, tad aramzemēs pētījuma galvenais uzdevums bija noskaidrot šo agrocenožu piemērotību bišu sugām ne tikai kā barības avotam laukaugu ziedēšanas laikā, bet arī spēju nodrošināt bites ar dzīvotnēm jeb ligzdvietu resursiem. Šāda tipa pētījumi ir svarīgi, jo dažādas savvaļas bites ir vieni no būtiskākajiem dažādu kultūraugu apputeksnētājiem, bieži vien veicot šo funkciju kvalitatīvāk nekā medusbites. Līdz ar to ir vēlams, lai savvaļas bitēm būtu pieejami pēc iespējas vairāk dzīvotņu resursi apputeksnējamās agrocenozēs vai tiešā to tuvumā, jo daudzas vientuļo bišu sugas, meklējot barības resursus, nespēj migrēt un pārvietoties tik lielos attālumus kā medusbites. Nodrošinot savvaļas bites ar ligzdvietu resursiem, lauksaimnieki varēs efektīvāk izmantot ekosistēmas pakalpojumu – kultūraugu apputeksnēšanu – saimnieciskajās interesēs.
Pētījums par informācijas tehnoloģiju izmantošanu medusbišu saimju monitoringā tika veikts atšķirīgi no iepriekšējiem gadiem. 2024. gada rudenī vairāki medusbišu stropi tika aprīkoti ar monitoringa sistēmām, lai testētu šo sistēmu veiktspēju gada aukstajā laikā, kad bišu saimes ir ieziemotas. Pētījums ilga visu 2024.–2025. gada ziemu un turpinājās 2025. gada dravošanas sezonā. Tā rezultātā tika iegūti dati par medusbišu saimju masas un temperatūras dinamiku gan ziemošanas periodā, gan aktīvā dravošanas sezonā.
Projekta ietvaros turpināta medusbišu savākto ziedputekšņu botāniskā sastāva analīze. Šī aktivitāte sniedza papildus datus, kas nepieciešami, lai labāk izprastu ceļus, pa kuriem dravniecības produktos nonāk augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas.