Lai nemainītu pelēko vilku Canis lupus sugas aizsardzības plāna (SAP) pamatnostādnes pirms tā termiņa beigām, pētījuma mērķis ir pamatot adaptīvu vilku populācijas apsaimniekošanas sistēmu, kas kalpotu kā starptautisko tiesisko saistību un SAP pamatprasību izpildei, tā arī konfliktu mazināšanai un situācijas efektīvākai kontrolei.
Pētījuma uzdevumi ietver pieejamo datu analīzi par nomedītiem vilkiem saistībā ar ziņām par vilku uzbrukumiem mājlopiem, gadījuma rakstura novērojumiem un savvaļas pārnadžu pieejamību. Pētījumā vērtēta vilku medību kā uzbrukumu mazinātāja pasākuma efektivitāte, kā arī nelimitētu medību iespēja būtiski īsākā, bet sugas aizsardzībai labvēlīgākā termiņā.
Aplūkota vilku populācijas adaptīvas apsaimniekošanas sistēmas iespēja, nosakot atšķirīgu medīšanas kārtību dažādos valsts apgabalos, saglabājot populācijas labvēlīgu stāvokli valsts un Baltijas reģiona mērogā. Raksturota saistība starp vilku izplatību (apdzīvoto teritoriju) un skaitu, t.i. mazāko iespējamo populācijas lielumu, kas šo teritoriju apdzīvo.
Izplatības karšu veidošana, kombinējot vilku sastopamības, nomedīšanas vietu, demogrāfiskās struktūras, ģenētiskās un radniecības struktūras, barošanās apstākļu (savvaļas pārnadži) un mājdzīvnieku postījumu datus.
Datu grafiskā analīze, nosakot, cik tālu no vilku nomedīšanas vietām un cik ilgā laika periodā pirms un pēc nomedīšanas notikuši uzbrukumi mājdzīvniekiem.
Vilku nomedīšanas limita izpildes gaitas salīdzinājums ar citu limitēto medījamo sugu (pārnadžu) limita izpildi attiecīgajā medību sezonā kā sabalansētas medību slodzes rādītājs.
Radniecības struktūras izpēte viena vecuma vilku grupās (paaudzēs) un radniecīgo indivīdu īpatsvara noskaidrošana saistībā ar populācijas kopējā lieluma un teritoriālās struktūras dinamiku; radniecīgo genotipu izmantošana vilku baru (reproduktīvi pāru) skaita identificēšanai.
Uz 10×10 km kvadrātu vienībām balstītu plašāku teritoriju (valsts reģionu) izdalīšana, kurās, pamatojoties uz ilglaicīgi labvēlīgu vietējās populācijas raksturojumu (izplatība, demogrāfija, radniecība, barošanās iespējas, paredzams konfliktu līmenis) saglabājams iepriekšējais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits.
Uz 10×10 km kvadrātu vienībām balstītu plašāku teritoriju (valsts reģionu) izdalīšana, kurās lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits nav jānosaka un atļautajā termiņā var adaptīvi reaģēt uz konfliktu pieaugumu, ja saglabājas labvēlīgs populācijas stāvoklis valstī kopumā.
Izpētes materiāla, metožu, rezultātu un vilku aizsardzības un apsaimniekošanas adaptīvākas sistēmas iespēju izvērtēšana sadarbībā ar par medību procesa un savvaļas sugu aizsardzības uzraudzību atbildīgajām institūcijām.