Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pelēko vilku Canis lupus un zeltaino šakāļu Canis aureus populāciju stāvoklis un sugu mijiedarbība Latvijā

Pelēko vilku Canis lupus un zeltaino šakāļu Canis aureus populāciju stāvoklis un sugu mijiedarbība Latvijā

Pētījuma mērķis:

Turpināt īstenot sugu aizsardzības plānā paredzētos uzdevumus attiecībā uz vilku kā medījamas savvaļas plēsēju sugas izpētes vajadzībām un populācijas monitoringu, uzsverot divas līdz šim neaplūkotas jomas – vilku mijiedarbību ar Latvijai jaunu lielo plēsēju sugu – zeltaino šakāli, kā arī vilku populācijas lieluma atbilstības vērtējumu populācijas labvēlīgam aizsardzības stāvoklim jaunāko zinātnes atziņu skatījumā.

Pētījuma uzdevums:
  1. Saglabājot no nomedīto vilku daudzuma neatkarīgu izpētes reprezentativitāti – vismaz 40% apmērā – ievākt ilkņa sakni no abu dzimumu indivīdiem, kas vecāki par gadu, reproduktīvos orgānus no pieaugušām mātītēm, muskuļaudu paraugus DNS analīzēm un kuņģus barošanās pētījumam.
  2. Veikt vilku medību termiņā nomedīto zeltaino šakāļu apzināšanu un, vienojoties ar medniekiem, ievākt dzīvnieku ķermeņus vecuma, reproduktīvā stāvokļa, barošanās, parazītisko tārpu un ģenētiskās radniecības izpētei.
  3. Apstrādāt un zeltaino šakāļu populācijas raksturojumā iekļaut kopš 2014. gada ievākto materiālu, ko brīvprātīgi izpētei nodevuši medību tiesību lietotāji.
  4. Materiāla apstrāde un izpēte laboratorijā, nosakot 2024./2025. gada sezonā nomedīto vilku un šakāļu precīzu vecumu un auglību.
  5. DNS analīzes paraugiem no nomedītajiem vilkiem un šakāļiem. DNS analīzes paraugiem no postījumu vietām, kur notikuši plēsēju uzbrukumi mājdzīvniekiem.
  6. /2025. gada medību sezonas laikā ievāktā materiāla un datu analīze (demogrāfija, radniecība, barošanās, parazīti zeltainajiem šakāliem), vilkiem turpināts salīdzinājums ar līdzšinējās izpētes laikā iegūto materiālu.
  7. Veikt vienotu trīs Baltijas valstu vilku populācijas stāvokļa un minimālā pieļaujamā skaita vērtējumu (Ne), kas nodrošina sugas pastāvēšanas ilgtspēju reģionā, izmantojot izplatības, demogrāfijas un ģenētiskos datus. Šis skaits būs zinātniski pamatota zemākā robeža, kas nav izmantojama kā normatīvs vilku skaita regulēšanai, bet kalpos kā signāls, pie kura jāpārtrauc sugas medīšana un tās vietā jāuzsāk aktīvi aizsardzības pasākumi.
  8. Nodrošināt zinātniski izvērtētu informāciju VMD, komunikācijai ar sabiedrību, medību tiesību lietotājiem, lopkopībā nodarbinātiem lauksaimniekiem un datu apmaiņai ar pētnieciskā darba partneriem.
Nodošanas datums:
31.10.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Pētījuma klasifikācija:
Padziļinātas ekspertīzes pētījums politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Statistikas datu analīze. Esošo pētījumu datu sekundārā analīze.
Autoru saraksts:
  • Jānis Ozoliņš
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
ZM Medību saimniecības attīstības fonds
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
86279 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Vilku kā medījamas savvaļas plēsēju sugas izpēte un populācijas monitorings, uzsverot vilku mijiedarbību ar Latvijai jaunu lielo plēsēju sugu – zeltaino šakāli, kā arī vilku populācijas lieluma atbilstības vērtējumu populācijas labvēlīgam aizsardzības stāvoklim jaunāko zinātnes atziņu skatījumā.

To top