Pētījumu un publikāciju datu bāze

Noskaidrot personu ar invaliditāti viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem un izdarīt secinājumus

1. Aptaujas anketas izveide.
2. Aptaujas metodoloģijas apraksts, izlases veidošanas principu kopums un terminu skaidrojums.
3. Aptaujas datu faila sagatavošana, datu iegūšana, datu ievadīšana un apstrāde, iegūstot arī demogrāfiskos datus (ģeogrāfiskā (administratīvi teritoriālā), tautība, vecums, dzimums, izglītība; cilvēki ar kustību, redzes, dzirdes, garīga rakstura un intelektuālās attīstības traucējumiem).
4. Iegūto rezultātu salīdzināšana ar tiesībsarga 2014.gada personu ar invaliditāti aptaujas rezultātiem un Labklājības ministrijas 2020.gada personu ar invaliditāti aptaujas rezultātiem.
5. Analītiskās atskaites sagatavošana.

• Atbalstošas attieksmes pieaugums veselības aprūpē un sabiedriskajā transportā, taču darba devēju diskriminācija saglabājas augsta.
• Zināšanas par atbalsta iestādēm diskriminācijas gadījumā nemainās, bet pieaug to personu skaits, kas izvēlas nerīkoties.
• Intereses un aktivitāšu trūkums ir galvenie šķēršļi līdzdalībai sociālajās aktivitātēs, kamēr finansiālie ierobežojumi zaudē nozīmi.
• Pieaug personu skaits ar pasliktinātu dzīves kvalitāti, īpaši starp senioriem un personām ar kustību vai cita veida ilgstošiem veselības traucējumiem.
• Situācija veselības un sociālajos pakalpojumos: stabils progress veselības aprūpē, bet kritums sociālajā aprūpē un rehabilitācijā.
• Nav būtisku uzlabojumu dažādās sabiedrības dzīves jomās, bet speciālās izglītības pieejamības vērtējums pasliktinās.
• Lai gan sakaru un tehnoloģiju pieejamība uzlabojas, ceļu infrastruktūras kvalitāte turpina pasliktināties.
• Vides pielāgojumi personām ar kustību traucējumiem uzlabojas ārstniecības iestādēs un sabiedriskajā transportā, bet ceļu infrastruktūra joprojām slikti novērtēta.
• Vides pielāgojumi uzlabojas aptiekās un sabiedriskajā transportā, bet ceļu infrastruktūra joprojām rada problēmas personām ar redzes traucējumiem.
• Vides pielāgojumi uzlabojas ārstniecības iestādēs, veikalos un valsts iestādēs personām ar dzirdes traucējumiem.
• Medicīna, rehabilitācija un pabalsti joprojām prioritātes, bet pieprasījums pēc vides pieejamības un nodarbinātības atbalsta pieaug.
• Iekļaujoša izglītība un medicīna izceļas kā galvenās jomas, kurās nepieciešams lielāks valsts un pašvaldību atbalsts bērniem ar invaliditāti.
• Kultūras pasākumi un veselības aprūpe saņem vispozitīvākos vērtējumus par informācijas pieejamību personām ar kustību traucējumiem.
• Informācijas pieejamība personām ar redzes traucējumiem vispozitīvāk novērtēta tehnisko palīglīdzekļu, veselības aprūpes un kultūras pasākumu jomās.
• Informācijas pieejamība par veselības aprūpi un kultūras pasākumiem saņem pozitīvus vērtējumus no personām ar dzirdes traucējumiem.
• Personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem visvieglāk pieejama informācija par sociālo darbinieku palīdzību un izklaides pasākumiem.