Pētījumu un publikāciju datu bāze

Pētījums par bērnu nevardarbīgas audzināšanas praksi ģimenēs

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Hanna Mihailova
Hanna.Mihailova@lm.gov.lv
20683957

Pētījums par bērnu nevardarbīgas audzināšanas praksi ģimenēs

Pētījuma mērķis:

Noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē.

Pētījuma uzdevums:

Noskaidrot iedzīvotāju bērnībā piedzīvoto vardarbību un viņu attieksmi pret to, izpētīt attieksmi pret vardarbīgu izturēšanos pret bērnu, ikdienas praksi bērnu audzināšanā, attieksmi pret dažādu audzināšanas metožu pielietošanu, kā arī izzināt iedzīvotāju rīcību, saskaroties ar vardarbību ģimenē, un noskaidrot attieksmi pret valsts iestādēm, kas veido atbalsta sistēmu bērniem, kas cieš no vardarbības ģimenē.

Nodošanas datums:
23.12.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Labklājības ministrija
pasts@lm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
zane.fridrihsberga@lm.gov.lv
Pētījuma pasūtītājs:
Labklājības ministrija
pasts@lm.gov.lv
Politikas joma:
Sociālā politika
Pētījuma klasifikācija:
Sabiedriskās domas pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Politikas un pakalpojumu pilnveidei
Pētījuma finansēšanas avots:
Ārvalstu finanšu palīdzības instruments
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekts Nr. 4.3.6.4/1/24/I/001 “Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai”
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
13500 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Fiziskās sodīšanas pieredze bērnībā mazinās. Vecāki retāk atzīst, ka sodīšana notiek noguruma vai stresa dēļ. Kaut arī kliegšana un mutiska pazemošana kopumā samazinās, to vietu ieņem citi emocionālās ietekmēšanas veidi, piemēram, pieaug “ilgstoša klusēšana un ignorēšana”, “ierīču lietošanas ierobežošana”. Respondenti, kuri paši izmanto fiziskus vai emocionālus sodus, izteikti biežāk bērnībā pieredzējuši tieši šīs sodīšanas metodes, apstiprinot vardarbības pārmantojamības risku paaudzēs. Galvenie bērnu sodīšanas iemesli ir paškontroles zaudēšana un bērna temperaments.

Izpratne par vardarbību ir stabilāka attiecībā uz fizisko vajadzību ignorēšanu un mutisku pazemošanu. Nedaudz samazinās atbalsts viskritiskāko pārkāpumu (seksuālas darbības, pēršana ar siksnu) aizliegšanai. Iedzīvotāji kopumā atzīst emocionālās sodīšanas kaitīgumu, bet vēlme tās aizliegt ir zemāka. Iedzīvotāji augsti tolerē aizliegumus/ierobežojumus. Nedaudz pieaug tolerance pret kliegšanu un ilgstošu klusēšanu/ignorēšanu.

Daudzos būtiskākajos vardarbības gadījumos ir nedaudz samazinājies iedzīvotāju atbalsts valsts un pašvaldības iestāžu proaktīvai iejaukšanās. Iedzīvotāju pārliecība par iestāžu spēju palīdzēt vardarbībā cietušiem bērniem ir nedaudz samazinājusies visās galvenajās institūcijās (Bērnu aizsardzības centrs, krīzes centrs, sociālais dienests, policija). Aptuveni puse uzticas skolām vai tiesai.

Gandrīz puse respondentu, kam bija aizdomas par fizisku vardarbību pret bērniem, iejaucās situācijā.  Tie, kas neiejaucās, uzskata, ka vardarbība ir ģimenes lieta.

Atpakaļ
To top