Pētījumu un publikāciju datu bāze

Noskaidrot Latvijas Republikas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.

Datu vākšana par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi tika realizēta ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam. Šajā pētījumā secināts, ka kopumā 16,9% aptaujas dalībnieku bērnībā nav saskārušies ne ar vienu no nelabvēlīgās pieredzes faktoriem. Gandrīz trešā daļa (31,5%) respondentu bērnībā ir cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, savukārt 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku vardarbību no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā. 10,3% bērnībā ir piedzīvojis seksuālu vardarbību no kāda pieaugušā, vecāka radinieka, ģimenes drauga vai svešinieka. 46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana. Kopumā 65,9% respondentu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti. Biežāk dažāda veida fiziskus sodus bērnībā ir saņēmuši aptaujas dalībnieki, kuru ģimenes sociālekonomiskais statuss ir zems vai vidējs.

Lai nodrošinātu pēctecīgu informāciju par jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, salīdzinātu tendences, kā arī izprastu bērnībā piedzīvotās vardarbības ilgtermiņa ietekmi uz jauniešu veselību un sociālo dzīvi, identificējot vardarbības riska faktorus un izvērtējot īstenoto aktivitāšu un pieejamo pakalpojumu efektivitāti, nepieciešams atkārtoti veikt Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījumu.

Pētījuma rezultāti būs vērtīgs resurss politikas veidotājiem, pētniekiem un praktiķiem, sniedzot pamatu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai un preventīvo stratēģiju izstrādei. Tie arī nodrošinās būtisku informāciju veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un tiesībsargājošajām iestādēm, veicinot efektīvāku starp institucionālu sadarbību.

1. Noskaidrot vardarbības pret bērniem un bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību Latvijas Republikā.
2. Identificēt galvenos veselības sociālos determinantus, kas veido atšķirības starp respondentiem, kuri bērnībā ir piedzīvojuši nelabvēlīgu pieredzi, un tiem, kuriem šādas pieredzes nav.
3. Identificēt riska faktorus, kas ietekmē bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.
4. Novērtēt dažādu riska faktoru saistību ar bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījuma mērķa grupā.
5. Analizēt un izvērtēt datus par respondentu veselības pašvērtējumu un veselības sūdzībām saistībā ar bērnībā piedzīvotu vardarbības pieredzi.
6. Atbilstoši pētījumā iegūtajiem datiem sagatavot rekomendācijas vardarbības pret bērniem mazināšanai.

Pētījuma rezultāti:

1. palīdzēs izvērtēt un pilnveidot esošos mehānismus, lai nodrošinātu informatīvu un praktisku atbalstu sociālam riskam pakļautajām ģimenēm bērnu audzināšanas jautājumos, kā arī topošo un jauno vecāku izglītošanā par bērnu aprūpes un audzināšanas jautājumiem;
2. rosinās sagatavot uz pierādījumiem balstītu starpsektoru politiku vardarbības ģimenē mazināšanai, paredzot konkrētus rīcības soļus veselības, izglītības, sociālajam un iekšlietu sektoram;
3. palīdzēs uzlabot pašvaldību speciālistu, bāriņtiesu darbinieku, sociālā darba speciālistu un veselības aprūpes darbinieku apmācību programmas par vardarbības atpazīšanu, palīdzības sniegšanas koordinēšanu un atbilstošas palīdzības sniegšanu vardarbībā cietušajiem;
4. veicinās Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam noteikto mērķu sasniegšanu;
5. tiks izmantoti, lai sagatavotu priekšlikumus sabiedrības veselības politikas veidošanai un prioritāšu noteikšanai Latvijā;
6. tiks iekļauti Latvijas Republikas un starptautiskos ziņojumos, pārskatos, apkopojumos;
7. tiks izmantoti veselības vecināšanas programmu un pasākumu zinātniskam pamatojumam un programmu efektivitātes novērtēšanai;
8. tiks izmantoti sabiedrības veselības zinātnes attīstībai, piemēram, bakalaura, maģistra un doktora darbu sagatavošanai, zinātnisko rakstu publicēšanai, dažādām prezentācijām konferencēs.