Pētījumu un publikāciju datubāze
Pētījumu un publikāciju datu bāze
Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) (benzo(a)pirēna, kā arī četru PAO (benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna) summas) noteikšana Latvijas izcelsmes konvenciāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos, zivīs un zivju produktos, kūpinātās brētliņās, konservētās kūpinātās brētliņās, kūpinātās gliemenēs, kā arī termiski apstrādātā gaļā un gaļas produktos, ko laiž tirgū galapatērētājam
Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) (benzo(a)pirēna, kā arī četru PAO (benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un krizēna) summas) noteikšana Latvijas izcelsmes konvenciāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos, zivīs un zivju produktos, kūpinātās brētliņās, konservētās kūpinātās brētliņās, kūpinātās gliemenēs, kā arī termiski apstrādātā gaļā un gaļas produktos, ko laiž tirgū galapatērētājam
Pētījuma galvenais mērķis ir iegūt zinātniski pamatotus par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) koncentrāciju tradicionāli kūpinātos Latvijas gaļas un zivju produktos. Ņemot vērā tendenci Eiropas Savienībā pastiprināt pārtikas drošības prasības un iespējamo stingrāku normatīvo ierobežojumu ieviešanu PAO saturam, īpaši svarīgi ir precīzi novērtēt faktisko piesārņojuma līmeni Latvijas tradicionālajos produktos, lai saprastu šīs situācijas potenciālo ietekmi uz vietējo pārtikas nozari.
1) Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos noņemt 200 paraugu no konvenciāli kūpinātas (t. i., tiem, kam netiek izmantoti kūpināšanas aromatizētāji) gaļas un gaļas produktiem, zivīm un zivju produktiem, kūpinātām brētliņām, konservētām kūpinātām brētliņām, kūpinātām gliemenēm, kā arī termiski apstrādātas gaļas un gaļas produktiem, kas tiek laisti tirgū galapatērētājam;
2) Noteikt PAO līmeni ar gāzu hromatogrāfijas – masspektrometrijas metodi 200 produktiem;
3) Veikt eksperimentus par iespēju noteikt papildu savienojumus no PAO grupas (benzofurānu, stirēnu un 2-furanonu), kā arī noteikt šos savienojumus 40 konvenciāli kūpinātas gaļas un gaļas produktu paraugos, zivju un zivju produktu paraugos, kūpinātu brētliņu un konservētu kūpinātu brētliņu paraugos ar lielāko PAO saturu;
4) Apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, kā arī izstrādāt ieteikumus zivju produktu pārstrādes uzņēmumiem PAO līmeņa samazināšanai;
5) Nosūtīt iegūtos PAO piesārņojuma datus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA).
pasts@zm.gov.lv
pasts@zm.gov.lv
- Vadims Bartkevičs
Pētījums palīdzēs identificēt kritiskākās produktu grupas un ražošanas tehnoloģijas, kas rada vislielākos PAO piesārņojuma riskus. Šī informācija būs praktiski pielietojama uzņēmumiem un ražotājiem, kuri varēs pilnveidot tehnoloģiskos procesus, lai efektīvi samazinātu PAO līmeni un nodrošinātu produktu atbilstību iespējamajiem stingrākiem ES regulējumiem. Pētījumā iegūtos rezultātus izmantos arī nozares interešu aizstāvībā Eiropas Savienības līmenī, informējot Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) par reālajiem PAO līmeņiem Latvijas pārtikas produktos. Tas ļaus pamatoti izvērtēt stingrāku normu ieviešanas lietderību un ietekmi uz kūpināšanas nozari, nodrošinot, ka turpmākās regulas izmaiņas tiek balstītas uz objektīviem un reāliem datiem. Šāda pieeja palīdzēs pasargāt Latvijas pārtikas ražotājus no nepamatoti stingrām prasībām, vienlaikus garantējot pārtikas nekaitīgumu patērētājiem. Rezultātā pētījums sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas pārtikas produktu konkurētspējas saglabāšanā, ļaujot uzņēmumiem pielāgoties un efektīvi plānot attīstību, ņemot vērā iespējamos izmaiņu scenārijus ES normatīvajā regulējumā.