Veikt sabiedrības domas izpēti par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai.
Noskaidrot sabiedrības izpratni par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai un vārda brīvībai.
Rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrībā valda mērena uzticēšanās medijiem ar izteiktu polarizāciju. Visaugstāk tiek vērtēti sabiedriskie mediji, savukārt sociālie tīkli un alternatīvie avoti izraisa skepsi. Būtiskākās atšķirības iezīmējas starp paaudzēm un valodu grupām: latvieši un seniori biežāk uzticas tradicionālajiem medijiem, kamēr rusofonie iedzīvotāji un jaunieši ir kritiskāki vai orientēti uz digitālajiem kanāliem. Fokusgrupas atklāj, ka neuzticēšanās iemesli variē no attīstītas medijpratības līdz cinismam par mediju politisko atkarību. Pētījumā secināts, ka uzticēšanās medijiem ir cieši saistīta ar uzticēšanos valsts institūcijām, un sniegtas rekomendācijas sabiedrības medijpratības un žurnālistu drošības stiprināšanai.