Pētījumu un publikāciju datu bāze

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Ieva Arndte-Kokare
Ieva.Arndte-Kokare@km.gov.lv

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums

Pētījuma mērķis:

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Pētījuma uzdevums:

• Mērķu un rezultātu sasniegšanas novērtējums
• Politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju novērtējums
• Iesaistīto pušu novērtējums
• Resursu izlietojuma novērtējums
• Mērķa grupu viedokļa analīze

Nodošanas datums:
19.12.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Kultūras ministrija
pasts@km.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Ieva.Arndte-Kokare@km.gov.lv
Pētījuma pasūtītājs:
Kultūras ministrija
pasts@km.gov.lv
Politikas joma:
Sabiedrības integrācija
Pētījuma klasifikācija:
Padziļinātas ekspertīzes pētījums politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Valsts politikas veidošanā - saliedētas sabiedrības politikas plānošanā
Autoru saraksts:
  • Santa Barone-Upeniece
  • Ingvilda Štrāla
  • Baiba Kupcova
  • Mārtiņš Kaprāns
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
24760.00 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:

Starpposma ietekmes izvērtējums norāda, ka nav izdevies sasniegt visus plānotos rezultatīvos rādītājus un daļu rādītāju nav iespējams novērtēt, jo ir mainījusies to uzkrāšanas vai apstrādes metodoloģija. Pamatnostādņu ietvaros kopumā ir ticis plānots 51 pasākums, no kuriem 13 nav tikuši ieviesti finansējuma trūkuma dēļ. Kopumā virzība uz politikas mērķa sasniegšanu ir notikusi, tomēr tā ir bijusi lēna. Galvenie kavējošie un veicinošie faktori ir bijuši – cilvēkresursu un finanšu resursu ierobežojumi, globālie notikumi un ģeopolitiskās situācijas izmaiņa, kas, no vienas puses, ir veicinājuši cilvēku saliedētību (ziedojumu vākšana, brīvprātīgais darbs, savstarpējs atbalsts), taču, no otras puses, ir radījušas viedokļu polarizāciju. Turklāt valsts valodas apguves esošās nepilnības (nav vienota, koordinēta valodas mācīšanas sistēma, ierobežota bezmaksas kursu pieejamība, nav skaidra finansēšanas modeļa) kavē veiksmīgākas valodas apguves iespējas jauniebraucējiem.

Atpakaļ
To top