Sociālekonomiskais novērtējums atkārtoti lietojamu glāžu ieviešanai publiskajos pasākumos un pludmales ēdināšanā Liepājā veikts INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Change(K)now!” otrās darbības pakas (WP2, A2.3 Piloting and practicing Cluster II type food delivery solutions: Event-type eating) aktivitātes ietvaros.
Pētījuma mērķis ir sniegt visaptverošu sociālekonomisko ietekmes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā ietekmi uz galvenajām iesaistītajām pusēm: pasākumu organizatoriem, pašvaldībām, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem.
Latvijas kontekstā trūkst pietiekamas izpratnes par šāda aprites risinājuma ietekmi un praktiskajiem ieviešanas izaicinājumiem, kas kavē tā plašāku integrāciju. Datos balstīta analīze paredzēta kā būtisks instruments lēmumu pieņemšanai un institucionālās kapacitātes stiprināšanai, atbalstot atkārtoti lietojamu glāžu sistēmas ieviešanu publiskos pasākumos un sezonālās ēdināšanas vietās.
1) Esošās situācijas novērtējums un scenāriju un izvēļu definēšana.
2) Būtiskāko sociāli ekonomisko faktoru kvantitatīvā un monetārā novērtēšana.
3) Sociāli ekonomiskā izdevīguma sliekšņu novērtēšana dažādiem ieviešanas scenārijiem vai to elementiem.
4) Patērētāju attieksmes un paradumu izpēte pilotprojektos.
5) Vadlīniju izstrāde.
Pētījums sniedz sociālekonomisko ietekmes novērtējumu un izmaksu–ieguvumu analīzi atkārtoti lietojamu glāžu sistēmas ieviešanai, izvērtējot ietekmi uz pasākumu organizatoriem, pašvaldībām, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem. Latvijā šobrīd trūkst datos balstītas informācijas par šī risinājuma ieguvumiem un ieviešanas izaicinājumiem, kas kavē tā plašāku izmantošanu. Pētījumā analizēta esošā situācija Liepājā, novērtējot reģionālās īpatnības, pašreizējās prakses un iespējamos ieviešanas scenārijus, tostarp glāžu iegādes un nomas modeļus. Analīzē izmantota arī ārvalstu un projekta partnervalstu pieredze, lai identificētu piemērotākos ieviešanas risinājumus. Izvērtēti būtiskākie ekonomiskie, sociālie un vides faktori, kā arī noteikts sociāli ekonomiskā izdevīguma slieksnis dažādiem sistēmas ieviešanas scenārijiem. Novērtējums veikts, izmantojot dzīves cikla analīzi un izmaksu–ieguvumu analīzi, salīdzinot vienreizlietojamo un atkārtoti lietojamo glāžu ietekmi uz vidi un sabiedrību.