Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros.

Lauksaimniecības zemēs ierīkotās meliorācijas sistēmas nodrošina optimālu augsnes mitruma režīmu, jo no laukiem, kuros tiek audzēti lauksaimniecības kultūraugi, tiek novadīts liekais ūdens. Novadgrāvji uztver ūdens pieteci no nosusināšanas sistēmas regulējošā un norobežojošā tīkla un novada to līdz ūdensnotekai. Lai samazinātu virszemes noteces un saistītā veidā arī ūdens augsnes erozijas pārvietoto augsnes daļiņu, slāpekļa un fosfora savienojumu tiešu nonākšanu ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kas īpaši aktuāla aramzemēs izteikta reljefa apstākļos, un veicinātu bioloģiskās daudzveidības palielināšanos, gar novadgrāvjiem nepieciešams veidot aizsargjoslas (buferjoslas), kurās tiek uzturēta veģetācija. Aizsargjoslas (buferjoslas) ir laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts (LLVS 4 – Aizsargjoslas (buferjoslas) izveide gar ūdensobjektiem), kas jāievēro lauksaimniekiem tiešo maksājumu saņemšanai. Prasības attiecas uz visiem lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko lauksaimniecības zemes pie ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru, kā arī novadgrāvjiem, kas iekļauti meliorācijas kadastrā. Aizsargjoslās (buferjoslās) aizliegts lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus (izņemot bioloģiskās saimniekošanas praksē atļautos augu aizsardzības līdzekļus), kuras atrodas:
 10 m platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru (ŪSIK);
 3 m platā joslā gar meliorācijas kadastrā iekļautajām ūdensnotekām (novadgrāvjiem);
 1 m platā joslā gar meliorācijas kadastrā iekļautajām ūdensnotekām (novadgrāvjiem), ja to sateces baseina laukums nepārsniedz 10 km2 vai blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par 10.5%.
Aizsargjoslās (buferjoslās) segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā, aizsargjoslās (buferjoslās) var audzēt:
 dabīgo veģetāciju (augi, kas iesējušies dabiski);
 sēts augu maisījums no dažādām šādu augu sugām: stiebrzālēm, nektāraugiem, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;
 sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums).

Ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu noteikšana ir nepieciešama, lai atkarībā no ūdensnotekām (novadgrāvjiem) raksturīgajiem sateces baseinu laukumu platībām noteiktu atšķirīgus aizsargjoslu (buferjoslu) platumus. Teorētisko (aplēses) hidroloģisko lielumu ar dažādu pārsniegšanas varbūtību aprēķinu rezultāti liecina, ka sateces baseinu laukumu platības tiešā veidā ietekmē ūdensnotekām (novadgrāvjiem) raksturīgos caurplūdumus un ūdens līmeņus. Sagaidāms, ka ūdensnotekās (novadgrāvjos) ar nelielu sateces baseina platību, raksturīgie caurplūdumi būs mazāki un ūdens līmeņi zemāki, attiecīgi samazinās riski augsnes, slāpekļa un fosfora savienojumu nonākšanai turpmākajos hidrogrāfiskā tīkla posmos.
Pētījuma mērķis ir izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo aizsargjoslas (buferjoslas) platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti aizsargjoslas (buferjoslas) platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam ieviešanas ietvaros.