Pētījumu un publikāciju datu bāze

2019. gada 11. decembrī Eiropas komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas zaļā vienošanās” jeb “Eiropas zaļais kurss””(European green deal). Balstoties uz Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 20. maijā EK nāca klajā ar paziņojumu par “ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam”.

Pētījuma mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas Savienības “Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.

1. Identificēt un raksturot tās teritorijas, kurās varētu pielietot EK vadlīnijas, vienlaikus saglabājot mežaudžu produktivitāti un vitalitāti ilgtermiņā.
2. Izstrādāt kritērijus un sagatavot priekšlikumu meža teritoriju noteikšanai, kurās primārais mērķis būtu koksnes pieejamības nodrošināšana tautsaimniecībai, kā indikatoru izmantojot maksimālo ik gadus iegūstamo (a) kopējo, (b) augstvērtīgāko sortimentu apjomu ilgtermiņā (līdz gadsimta beigām).
3. Novērtēt, kā 2. darba uzdevuma izpildē noteikto teritoriju izdalīšana ietekmētu EK vadlīnijās un citos meža nozarei saistošos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, t.sk. identificējot tos aspektus, kuros šobrīd trūkst datu un neieciešami turpmāki pētījumi šāda pamatota novērtējuma izdarīšanai.

1. uzdevums. Identificēt un raksturot tās teritorijas, kurās varētu pielietot EK vadlīnijas, vienlaikus saglabājot mežaudžu produktivitāti un vitalitāti ilgtermiņā.
Precizēts literatūras apskats par mežaudžu produktivitāti un vitalitāti ietekmējošajiem faktoriem un to saistību ar dabisko traucējuma režīmu hemiboreālajos mežos.
Izvērtējot EK vadlīnijas dabai tuvākai meža apsaimniekošanai, konstatēts, ka tās ir paredzētas visiem mežiem, kuros plānota resursu ieguve. Taču tās pieļauj dažādu apsaimniekošanas intensitāti (sākot ar, piemēram, ekoloģisko koku u.c. dabas daudzveidībai svarīgu struktūru saglabāšanu, beidzot ar pāreju uz izlases ciršu izmantošanu (t.sk. saglabājot BD svarīgas struktūras).
Apkopota publiski pieejamā VMD, DAP, LĢIA informācija, un izveidota karte ar ticamāko mežaudžu dabiskā traucējuma režīma platību, produktivitāti (MT trofiskuma grupa), pārgājamību (edafiskā rinda), nogāžu slīpumu grupa.
Secināts, ka vissekmīgāk vienlaikus saglabāt produktivitāti un vitalitāti, ir iespējams mezotrofos sausieņu meža tipos – Ln, Dm, Vr, kuros ir līdzens reljefs.
Sagatavota pārskata nodaļa par teritorijām, kurās varētu izmantot EK vadlīnijas, vienlaikus saglabājot mežaudžu produktivitāti ilgtermiņā.

2. uzdevums. Izstrādāt kritērijus un sagatavot priekšlikumu meža teritoriju noteikšanai, kurās primārais mērķis būtu koksnes pieejamības nodrošināšana tautsaimniecībai, kā indikatoru izmantojot maksimālo ik gadus iegūstamo (a) kopējo, (b) augstvērtīgāko sortimentu apjomu ilgtermiņā (līdz gadsimta beigām).
Balstoties uz literatūru, definēti kritēriji meža teritoriju noteikšanai, kurās primārais mērķis varētu būtu koksnes pieejamības nodrošināšanai tautsaimniecībai. Faktiski tas ir jautājums par teritorijas plānošanu, zemes izmantošanas efektivitāti un zemes lietošanas veidu un nekustāmā īpašuma lietošanas mērķu grupu. Aprēķinot koksnes audzēšanas “tīro stratēģiju”, aprēķini balstīti uz LVMI “Silava” izstrādāto augšanas gaitas modeli (AGM). Veicot aprēķinus modelētas iespējamās mežaudžu produktivitātes izmaiņas biežāk sastopamo meža tipu P, E, B mežaudzēm.
Iegūtie rezultāti attiecināti uz MVR reģistra nogabalu, pieņemot, ka meža tips ir noteikts pareizi. Noteikts nacionālā līmenī  maksimāli iegūstamais kopējais, un augstvērtīgo sortimentu apjoms.

3. uzdevums. Novērtēt, kā 2. darba uzdevuma izpildē noteikto teritoriju izdalīšana ietekmētu EK vadlīnijās un citos meža nozarei saistošos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, t.sk. identificējot tos aspektus, kuros šobrīd trūkst datu un neieciešami turpmāki pētījumi šāda pamatota novērtējuma izdarīšanai.
Meža nozarei potenciāli saistošajos dokumentos (ES dabas atjaunošanas regulā paredzētie 10% stingra aizsardzība un 20% aizsardzība) no valsts teritorijas. Izvērtēta mērķu saskaņotība ar otrajā darba uzdevumā aprēķināto, izmantojot informāciju par DAP plānotajiem īpaši aizsargājamajiem mežu biotopiem. Izveidots trūkstošās informācijas saraksts un sagatavoti priekšlikumi turpmākajiem pētījumiem.