Pētījumu un publikāciju datu bāze

Vakcinācijas kavējošo iemeslu prevalences pētījums Latvijā

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Larisa Savrasova
larisa.savrasova@spkc.gov.lv
67081523

Vakcinācijas kavējošo iemeslu prevalences pētījums Latvijā

Pētījuma mērķis:

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju, kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību veselības aprūpes iestādēs.

 

Pētījuma uzdevums:
  • Noskaidrot vakcināciju kavējošus iemeslus mērķa grupā.
  • Noskaidrot bērnu vecāku vai to likumisko pārstāvju (piem., aizbildņu vai trešo personu, kuru pilnvarojuši nepilngadīgā/-o bērna/-u vecāki vai aizbildņi u.c.), un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanas un attieksmi pret vakcināciju.
  • Iegūt datus par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību (t.sk., pieejamību) veselības aprūpes iestādēs saistībā ar vakcinācijas kalendārā esošajām vakcīnām un vakcīnu pret Covid-19 infekciju.
Nodošanas datums:
24.02.2026
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Veselības ministrija
pasts@vm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
gunta.rozkalne@spkc.gov.lv
Pētījuma pasūtītājs:
Slimību profilakses un kontroles centrs
pasts@spkc.gov.lv
Politikas joma:
Veselības politika
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījuma rezultāti ļaus plānot visaptverošus, mērķtiecīgu pasākumus vakcinācijas aptveres palielināšanai dažādās mērķgrupās, t.sk. pilnveidojot sabiedrības zināšanas, veselībpratību un vairojot sabiedrības uzticēšanos un līdzdarbību, pietuvinot imunizācijas pakalpojumus iedzīvotājiem. Pētījuma rezultāti tiks iekļauti Latvijas un starptautiskos ziņojumos, pārskatos, apkopojumos. Datus izmantos sabiedrības veselības zinātnes nodrošināšanai, piem., bakalaura, maģistra un doktora darbu izstrādei, zinātnisko rakstu publicēšanai, dažādām prezentācijām starptautiskās konferencēs. Pētījuma rezultātu lietotāji: Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Imunizācijas valsts padome, ārstniecības iestādes, Latvijas pašvaldības, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Pasaules Veselības organizācija, ECDC, nevalstiskās organizācijas, piem., Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, dažādas vecāku organizācijas u.c.
Autoru saraksts:
  • Liliāna Civjāne
  • Renārs Erts
  • Lāsma Rudoviča
  • Madara Zaikovska
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Valsts budžeta 74.06.00 apakšprogramma Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi.
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
159199 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:
  • Vecāki norāda ārstniecības personālu kā galveno informācijas avotu (94,6%);
  • Gandrīz visi vecāki zina par bērnu vakcinācijas kalendāra esamību (96,7%);
  • Personiskie iemesli (25,0% – 42,0%) un bērna veselības stāvoklis (25,0% – 42,0%) tika minēti ka galvenie vakcināciju kavējoši iemesli. Papildus, 33,3% katrā bērnu vecuma grupā atzīmēja ideoloģiskus pamatus kā vakcinācijas šķērsli jeb kavējošu iemeslu.
  • Ārstniecības personu grupā lielākā daļa respondentu (86,3 %) ir piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos par vakcināciju un gandrīz puse no tiem (49,1 %) par šo tēmu ir mācījušies pēdējā gada laikā.
  • Zināšanu pārbaudes jautājumos konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības starp profesiju grupām apmierinātību ar savām zināšanām par vakcināciju, un viszemākā apmierinātība novērota ārstu palīgu grupā.
  • 99,8 % ārstniecības personu uzskata, ka vakcīnas ir drošas un ka vakcinācija pret bērnu infekcijas slimībām ir būtiska.
  • Pretēji bērnu vecāku viedoklim, ārstniecības personas uzskata, ka galvenais bērnu nevakcinēšanas iemesls ir vecāku negatīvā attieksme pret vakcināciju (74,7 %).
Atpakaļ
To top