Pētījumu un publikāciju datu bāze

Zirņu audzēšanas platību palielināšanās Latvijā potenciālā ietekme uz kaitēkļu un citu kaitīgo organismu izplatību, kā arī uz potenciālo ražas ieguvi citās kultūraugu grupās (S507)

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Plānots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Jānis Gailis Dr.agr.

Zirņu audzēšanas platību palielināšanās Latvijā potenciālā ietekme uz kaitēkļu un citu kaitīgo organismu izplatību, kā arī uz potenciālo ražas ieguvi citās kultūraugu grupās (S507)

Pētījuma mērķis:

Izpētīt zirņiem būtiskos kaitēkļus un patogēnus, kā arī zirņu ietekmi uz augsni un pēcaugu ražu Latvijā. Mērķa sasniegšanai tiks īstenoti projekta anotācijā aprakstītie uzdevumi.

 

Pētījuma uzdevums:

1) Kaitēkļu pētniecība zirņu platībās noritēs gandrīz visā to audzēšanas periodā. Pētījumam tiks izvēlētas astoņas vietas, pa četriem integrētās un bioloģiskās sistēmas sējumiem. Tas ļaus novērtēt kaitēkļu aktivitāti un potenciālo postīgumu gan apstākļos, kad kaitēkļi tiek ierobežoti, gan, kad tas netiek darīts. Pēc zirņu sadīgšanas izvēlētajos laukos tiks iekārtoti 1m2 parauglaukumi, kuros ik pēc septiņām dienām notiks kaitēkļu – smecernieku, laputu un tripšu – uzskaites, kā arī kaitēkļu postīguma novērtējums, nosakot bojātās lapu virsmas īpatsvaru. Kaitēkļu paraugi tiks ievākti, izmantojot kukaiņu sūcējus vai entomoloģiskos tīkliņus. Tripšu uzskaitēm tiks izmantoti arī zilie līmes vairogi, bet zirņu tumšā tinējā pētniecībai – feromonu slazdi. Zirņu tumšā tinēja negatīvā ietekme uz augiem tiks analizēta, audzēšanas sezonas beigās ievācot pākstu paraugus un nosakot bojāto sēklu īpatsvaru. Ievāktie kaitēkļu paraugi tiks analizēti laboratorijā, nosakot sugas un katras sugas populācijas blīvumu. Uzdevuma izpildes laiks: aprīlis – oktobris.

2) Patogēnu pētniecība noritēs vairākos etapos. Martā un aprīlī tiks analizēts sējas materiāls. No tā tiks iegūtas sēņu tīrkultūras, kurām veiks sākotnējo identifikāciju. Tie būs zirņu sēklu paraugi no sējas materiāla tajos pašos laukos, kuros notiks gan kaitēkļu pētījumi, gan turpmāki zirņu slimību pētījumi. Turpmākā pētījuma gaitā līdz jūnijam plānota iegūto sēņu precīza identifikācija, izmantojot molekulāras metodes. Lauka apstākļos zirņu slimību uzskaites un paraugu ievākšana plānota no jūnija līdz septembrim. Arī no šiem paraugiem tiks izolētas sēņu tīrkultūras, kuras, izmantojot molekulārās metodes, identificēs. No oktobra līdz novembrim plānota novāktās ražas pētniecība, izolējot un identificējot sēnes no sēklām. No maija līdz novembrim laboratorijas apstākļos notiks zirņu slimību ierosinātāju patogenitātes pētījumi attiecībā uz citiem tauriņziežiem, lai noskaidrotu slimību izplatības potenciālu. Nosakot iespējamos saimniekaugus, skaidrosies zirņu slimību ierosinātāju saglabāšanās iespējas vidē.

3) Kaitēkļu un patogēnu pētniecība platībās ar uztvērējaugiem un sedzējaugiem noritēs trīs līdz četros laukos, kur šādi augi būs iesēti. Kaitēkļu uzskaites notiks līdzīgi kā zirņu tīrsējas platībās. Tiks ierīkoti 1m2 parauglaukumi, kuros ik pēc septiņām dienām uz zirņiem un citiem tauriņziežiem uzskaitīs Sitona ģints smecerniekus, tripšus un laputis. Zirņu tumšo tinēju šādās platībās nepētīs, jo sedzējaugu un uztvērējaugu attīstība notiek pārāk vēlu veģetācijas sezonā. Līdz ar to zirņiem ziedēšana un pākstu veidošanās var notikt laikā, kad zirņu tumšā tinēja aktivitāte jau ir beigusies. Zirņu un citu tauriņziežu slimību pētniecība 2025. gadā sedzējaugu un uztvērējaugu platībās notiks kvalitatīvi. Periodiski apmeklējot šīs platības, tiks konstatēta slimību esamība un ievākti paraugi, no kuriem izdalīt un identificēt sēnes. Kvantitatīvi pētījumi šajā gadā, kas ir pirmais pētījuma gads, netiek plānoti, jo nav priekšstata, kādi patogēni varētu būt sastopami un kuriem no tiem būtu jāpiegriež vislielākā vērība.

4) Zirņu pēcietekmes uz nākamo kultūraugu ražas rādītājiem un uz augsnes kvalitāti pētījums notiks ierīkota lauka izmēģinājuma apstākļos divos variantos, ievērojot augu maiņu zirņi–ziemas kvieši un kontroles variantu bez augu maiņas (ziemas kvieši–ziemas kvieši). Tāpat abu augu maiņas shēmu variantos būs atšķirīgi galvenie augsnes apstrādes paņēmieni: aršana un virskārtas lobīšana ar disku ecēšām. Pirms zirņu sējas un pēc ražas novākšanas katrā no variantiem ievāks augsnes paraugus un noteiks augsnes pH, organiskās vielas un organiskā oglekļa daudzumu, augu barības elementu rezervi un slāpekļa bilanci, veicot 15N izotopa analīzes. Tiks novērtēta simbiotiskā slāpekļa saistīšanās efektivitāte, veicot hlorofila satura mērījumus zirņu lapās. Tiks veikts arī augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes izvērtējums dažādos augsnes apstrādes veidos un ražas kvalitātes un apjoma izvērtējums. Uzdevuma izpildes laiks: marts–novembris.

Plānotās nodošanas datums:
31.12.2025
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Pētījuma klasifikācija:
Kompleksi analītisks pētījums
Pētījuma plānotie rezultāti:

Pētījuma rezultāti tiks publicēti LBTU pētījumu datu bāzē, šajā adresē:

https://www.lbtu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2025/zirnu-audzesanas-platibu-palielinasanas-latvija-potenciala

To top