Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt starptautisko apdrošināšanas uzņēmumu pētījumu stratēģiskajos mērķa tirgos atbilstoši Veselības
aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānam 2019.-2023. gadam un tā ietvaros izstrādātajam Veselības aprūpes pakalpojumu mārketinga aktivitāšu plānam 2020. gadam.

Izmantojot mūsdienīgas testēšanas iekārtas un analīzes procedūras, noteikt asfaltbetona tipa, poru satura, bitumena tipa un daudzuma ietekmi uz Latvijā tradicionāli lietoto asfaltbetona maisījumu nogurumizturību nolūkā izstrādāt rekomendācijas šo asfaltbetona segumu nogurumizturības uzlabošanai.

Palīdzēt noteikt labāko pieeju, kas Latvijā var sniegt atbildi uz darbinieku faktiskajām vajadzībām un darba devēju iespējām nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Veikt ēku energoefektivitātes energoauditu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus politikas rekomendācijām INTERREG
Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros īstenotā projekta “Klimata pārmaiņu pielāgošanās un mazināšanas sinerģijas energoefektivitātes projektos”(turpmāk – CAMS projekts) ietvaros.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju izpratnes līmeni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās, lai veidotu efektīvus komunikācijas kanālus – tīmekļa vietni un aplikāciju – gan tehniskajā un dizaina izpildījumā, gan saturiskajā jomā.

Sabiedriskās domas aptaujas mērķis ir apkopot informāciju par iedzīvotāju viedokļiem par dažādām iekšējās drošības tēmām.

Izvērtēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes potenciālo ietekmi uz tautas ataudzi.

Izpētīt augstākās izglītības sociālo dimensiju un identificētu vēlamos instrumentus, lai padarītu studiju procesu draudzīgāku jaunajiem vecākiem.

Apkopot, pamatot un prioritizēt valsts līmeņa plānošanas dokumentos noteiktos un Ādažu pašvaldībā īstenojamos pasākumus, kas veicinātu sekojošu mapkopot, pamatot un prioritizēt valsts līmeņa plānošanas dokumentos noteiktos un Ādažu pašvaldībā īstenojamos pasākumus, kas veicinātu sekojošu mērķu sasniegšanu Ādažu novadā līdz 2030.gadamērķu sasniegšanu Ādažu novadā līdz 2030.gadam

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Noskaidrot klientu apmierinātību ar VZD pakalpojumiem (pakalpojumu grupām) un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 un vakcinēšanos.

Iegūt informāciju par vides un informācijas pieejamību valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp sabiedriskā transporta infrastruktūras pieejamību, lai palielinātu to sabiedrībai paredzēto publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Izvērtēt Latvijas Sociālo uzņēmumu reģistrā iekļauto uzņēmumu atlases un atbalsta sistēmu, uzņēmumu radīto sociālo ietekmi un sniegt priekšlikumus esošā finanšu atbalsta un normatīvā regulējuma pilnveidošanai.

Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.

Nodrošināt sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju un pilsētas viesu drošību pilsētā, to likumisko interešu aizsardzību, veidot drošu vidi bērniem.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, t.sk. personām ar multipliem traucējumiem un personām vecumā virs 55 gadiem, satura, sniegšanas veida, pieejamības un ietekmes uz dzīves kvalitāti izvērtējumu.

2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk – Direktīva) 110. pants nosaka, ka “Līdz 2022. gada 21. jūnijam Dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad ir ieviestas sistēmas sabiedrības brīdināšanai par tiešām vai draudošām ārkārtas situācijām un katastrofām, numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji attiecīgajiem galalietotājiem nosūtītu brīdinājumus sabiedrībai”

Katastrofu radīto postījumu un zaudējumu datu bāzes izveidošana un attiecīgas informācijas uzkrāšana ir būtiska riska novērtēšanas procesā, lai samazinātu nenoteiktības faktoru, kas attiecas uz apdraudējuma atgadīšanās biežumu (varbūtību) un apdraudējuma iespējamām sekām.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 un pret vakcinēšanos (valdības rīcības, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme). Pētījums veikts no 19.02.2021. līdz 23.02.2021. interneta vidē.

Ar mērķi nodrošināt socioloģisko pētījumu aptaujas veikšanu Jelgavas novada un Ozolnieku novada iedzīvotāju vidū  saistībā ar pašvaldības darbu, tā novērtējumu un pašu iedzīvotāju viedokli gan par attīstību pagastos, gan, viņuprāt, primāri risināmajiem jautājumiem līdz ar novadu apvienošanu aptauja veikta telefoninterviju veidā, uzdodot jautājumus un izvēlei atbilžu variantus.

Noskaidrot, kādi faktori ietekmē inovācijas, lai veidotu kopīgu izpratni par vidi, kas ir pamatā turpmākai lēmumu pieņemšanai un piedāvātu pasākumus inovāciju veicināšanai publiskajā sektorā visā Latvijas valsts dienestā.

Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par izglītības kvalitāti sociālā darba jomas  (sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju, sociālās palīdzības organizatoru, sociālo darbinieku, karitatīvo sociālo darbinieku studijas) studiju programmās un no tās izrietošus priekšlikumus sociālā darba jomas  studiju programmu satura pilnveidei

Izzināt uzņēmēju un sabiedrības viedokli ar korupciju saistītos jautājumos. Vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.

Pētījuma mērķis ir stiprināt uzraudzību un kontroli uz ES ārējās robežas attiecībā uz importētām bīstamām ķīmisko vielām, bīstamiem maisījumiem un izstrādājumiem, kas satur noteiktas īpaši bīstamas vielas, kā arī veicināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un sagatavot vadlīnijas nepieciešamajām darbībām.