Pētījumu un publikāciju datu bāze

Analizēt notikušās pārmaiņas Taksonomijas regulējumā, ieskaitot tiesību aktu un tehniskās pārbaudes kritēriju projektos.

– Pētīt Taksonomijas regulējumu saskaņā ar esošo Taksonomijas regulas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852) darbības jomu – vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības.
– Vērtēt ietekmi uz lauksaimniecību (NACE 2.0 kods A01) un pārtikas ražošanas sektoru (NACE 2.0 kods C10, neietverot C10.2).

– Lūgt Latvijas Bankai un banku sektoram sniegt viedokli par topošā Taksonomijas regulējuma ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektoru finansēšanu (kreditēšanu) Latvijā.

1. Ilgtspējas politiskais un tiesiskais regulējums, tostarp saistībā ar Taksonomiju joprojām turpina veidoties. Kaut arī ir jau pieņemti daudzi pamata tiesību akti (regulas, direktīvas), virkne būtisku deleģēto aktu vēl nav pieņemti vai pieņemti nepilnīgā apjomā, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm.
2. Šobrīd lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm nav pieņemti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā ne uz vienu no vides mērķiem. Jauns tehniskās pārbaudes kritēriju projekts provizoriski varētu tikt piedāvāts 2024.g. 1.ceturksnī.
3. Tehnisko pārbaudes kritēriju definēšana un attīstība citās nozarēs ļauj spriest par Platformas nostāju un kopējām tendencēm: visticamāk, ka kritēriju līmenis tiks noteikts augstāks nekā esošajā regulējumā noteiktie minimālie standarti, lai nodrošinātu būtisku ieguldījumu noteikto vides mērķu sasniegšanā, un ka kritēriji tiks noteikti kvantificējami, lai izvairītos no subjektivitātes to interpretācijā.
4. Kopumā Taksonomijas regulējums tiešā veidā ietekmēs samērā nelielu skaitu Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu arī pēc CSRD stāšanas spēkā un attiecīgi regulējuma tvēruma palielināšanās. Taču salīdzinoši augstā lielo uzņēmumu īpatsvara dēļ pārtikas ražošanas (lauksaimniecības produktu pārstrādes) sektorā ir sagaidāma būtiskāka Taksonomijas regulējuma tiešā ietekme. Pārtikas ražošanas nozarē lielo uzņēmumu īpatsvars pārtikas ražošanas nozarē tiek lēsts aptuveni 44,8% no kopējā nozares apgrozījuma un 33,4% no nozarē nodarbināto skaita.
5. Lai arī MVU (izņemot biržā kotētos) nav Taksonomijas regulas un CSRD subjekti, Latvijā gan lauksaimniecības, gan pārtikas ražošanas nozarē uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no ārējā finansējuma piesaistes iespējām, kā arī ir iesaistīti plašākās produktu piegādes ķēdēs, tādējādi paredzams, ka tiem tiešā vai netiešā veidā pieprasīs sniegt ar ražošanas un produktu ilgtspēju saistītu informāciju bankas un citi piegāžu ķēžu dalībnieki (pārsvarā lielie uzņēmumi, kuri ir regulējuma subjekti). Šajā procesā būtiska loma būs aplēsēm, kas balstīsies nozaru vidējos rādītājus un citos netiešajos avotos
jeb aizstājējvērtībās. Šī iemesla dēļ var veidoties arī situācijas, kad šīs aplēses būs Latvijas apstākļiem vai konkrētā MVU situācijai neatbilstošas. Tādēļ priekšrocības varētu būt MVU, kas spēs pierādāmā veidā sniegt ilgtspējas informāciju par savu darbību.
6. Šobrīd nav skaidra situācija par ilgtspējas regulējuma (Taksonomijas regulas, CSRD u.c.) tvērumu attiecībā uz t.s. mazajām bankām – bankām, kas nav lielie uzņēmumi un kuru vērtspapīri netiek kotēti biržā. Visdrīzāk, ka ES līmenī šis jautājums tiks drīzumā precizēts.
7. Attīstības finanšu institūcija “ALTUM” specifikas (valsts kapitālsabiedrība, kas risina tirgus nepilnības, nav licencēta kredītiestāde, liels garantiju un specializēto aizdevumu portfelis u.c.) dēļ pastāv neskaidra situācija par to, kā uz ALTUM attieksies CSRD, Taksonomijas regula un ar tām saistītais regulējums. Lai arī ALTUM nomināli ir biržā kotēts MVU, tā darbojas finanšu tirgū līdzīgi kā citi finanšu uzņēmumi, līdz ar to ir samērā ticami, ka ALTUM būs nepieciešams iesaistīties ilgtspējas ziņu sniegšanā saskaņā ar vispārējiem Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, nevis atvieglotajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas būs attiecināmi uz biržā kotētiem MVU.
8. Lai arī lauksaimniecības nozarei vēl nav pieņemti tehniskās pārbaudes kritēriji (skat. 2.punktu iepriekš), Swedbank sadarbībā ar eAgronom ir uzsākusi brīvprātīgu lauksaimniecības ilgtspējas sertificēšanas praksi, piemērojot brīvprātīgus ilgtspējas kritērijus. Jāatzīmē, ka šī brīvprātīgā sertifikācijas prakse tiek īstenota ierobežotā apjomā – tikai attiecībā uz augkopību un tiek vērtēta tikai viena vides mērķa (klimata pārmaiņu mazināšana) būtiska sekmēšana. Citas Latvijas bankas ir paudušas piesardzīgu skatījumu uz šo brīvprātīgo lauksaimniecības sertifikācijas praksi.