Pētījumu un publikāciju datubāze
Pētījumu un publikāciju datu bāze
ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari
Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Alberts Auziņš
ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari
Pētījuma mērķis:
1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.
Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pētījuma uzdevums:
1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.
Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Nodošanas datums:
03.12.2024
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
pasts@zm.gov.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Zemkopības ministrija
pasts@zm.gov.lv
pasts@zm.gov.lv
Politikas joma:
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Pētījuma klasifikācija:
Regulārs pētījums (tajā skaitā izpētes monitorings)
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Pētījuma rezultāti izmantojami politikas (regulējuma, atbalsta programmu u.c.) veidošanā saistībā ar ilgtspējīgu finanšu regulējuma (t.sk. taksonomijas regulējuma) ieviešanu Latvijā, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm. Pētījums sniedz arī informāciju lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektora uzņēmumiem saistībā gaidāmajām izmaiņām regulējumā un tā gaidāmo ietekmi, t.sk. saistībā ar dalību piegāžu ķēdēs un piekļuvi finansējumam.
Autoru saraksts:
- Alberts Auziņš
- Ieva Leimane
- Astra Varika
- Viktors Bobovičs
Pētījuma finansēšanas avots:
Valsts budžets
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Zemkopības Ministrijas finansēts projekts
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
25856.46 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:
joprojām turpina veidoties. Ir jau pieņemti daudzi pamata tiesību akti (regulas,
direktīvas), kā arī daļa deleģēto aktu. Vienlaikus jāatzīmē, ka virkne būtisku deleģēto
aktu vēl nav pieņemti vai pieņemti nepilnīgā apjomā, jo īpaši attiecībā uz
lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm.
tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā ne uz vienu no vides mērķiem. Jauns tehniskās
pārbaudes kritēriju projekts provizoriski varētu tikt piedāvāts 2025.g., kad darbu sāks
jaunais Ilgtspējīga finansējuma platformas un Eiropas Komisijas sastāvs.
noteikšanu (tiek palielinātas dažu kritēriju robežvērtības lielā uzņēmuma statusa
noteikšanai), šīs izmaiņas būtiski nemaina Agroresursu un ekonomikas institūta
iepriekšējo pētījumu secinājumus par Taksonomijas regulējuma, kā arī ilgtspējīgu
finanšu regulējuma kopumā tvērumu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas
nozarēs.
ilgtspējas informācijas atklāšanas regulējums. Piemēram, tām ir pienākums sagatavot
pirmo ilgtspējas ziņojumu par 2026. pārskata gadu un tās var lietot biržā kotētu MVU
ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, pat ja tās ir lielie uzņēmumi. Tomēr jāatzīmē, ka
lielākās Latvijas bankas (jo īpaši tās, kas kreditē lauksaimniecības un pārtikas
ražošanas nozares) ir lielas iestādes (Kapitāla prasību regulas kontekstā) un tādējādi
uz tām attiecas vispārējais ilgtspējas informācijas atklāšanas regulējums. Ņemot vērā,
ka gandrīz visas šīs lielākās bankas ir lielie uzņēmumi, tām būs nepieciešams
sagatavot pirmo ilgtspējas ziņojumu vai nu par 2024., vai 2025. pārskata gadu. Tas
attiecīgi nozīmē, ka tās tuvākajā nākotnē aktīvāk un vairāk pieprasīs klientiem, t.sk.
lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, sniegt tām ilgtspējas
informāciju.
Latvijā gan lauksaimniecības, gan pārtikas ražošanas nozarē uzņēmumi ir lielā mērā
atkarīgi no ārējā finansējuma piesaistes iespējām, kā arī ir iesaistīti plašākās produktu
piegādes ķēdēs, tādējādi paredzams, ka tiem tiešā vai netiešā veidā pieprasīs sniegt
ar ražošanas un produktu ilgtspēju saistītu informāciju bankas un citi piegāžu ķēžu
dalībnieki (pārsvarā lielie uzņēmumi, kuri ir regulējuma subjekti). Šogad pirmo reizi
Latvijā kredītiestādes ir pieprasījušas saviem klientiem atklāt ilgtspējas informāciju,
vairumā gadījumu izmantojot vienoto ESG klientu anketu, ko izstrādājusi Finanšu
nozaru asociācija sadarbībā ar Lietuvas banku asociāciju, Igaunijas banku asociāciju
un finanšu pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs. Anketas izpēte liecina, ka
iezīmējas skaidra nepieciešamība pēc uzņēmuma ilgtspējas jeb ESG stratēģijas, kas
ļautu plānot uzņēmuma darbību ilgtspējas uzlabošanai uzņēmumā sistemātiski un
ilgtermiņā, izvirzīt mērķus un sasniedzamos rādītājus, plānot darbības mērķu
sasniegšanai un uzraudzīt attīstības progresu, lai iespējami atvieglotu uzņēmumiem
ilgtspējas informācijas atklāšanu kredītiestādēm vai savā starpā piegādes ķēžu
ietvaros.
nozares asociācija izstrādājusi un piedāvātā SEG kalkulatoru. Tā izpēte liecina, ka
būtiska loma MVU klientu novērtēšanā ir aplēsēm, kas balstās uz nozaru vidējiem
rādītājiem un citiem netiešajiem avotiem jeb aizstājējvērtībām. Tādējādi, izmantojot
aprēķinos kalkulatoru šobrīd pilnvērtīgi netiek ņemtas vērā lauksaimniecības
uzņēmumu īstenotās prakses SEG emisiju samazināšanai.
un ilgtspējas pārskati salīdzinoši maz satur kvantitatīvus ilgtspējas mērķus, šie
pārskati vienlaikus iezīmē, ka kopumā bankas un ALTUM plāno stimulēt klientus kļūt
ilgtspējīgākus (“zaļākus”) un pakāpeniski atteikties no tādu klientu finansēšanas, kas
neatbildīs banku vai ALTUM noteiktajiem ESG aspektiem. Jāatzīmē, ka bankas un
ALTUM definē ESG aspektus plašāk nekā atbilstība Taksonomijas prasībām. Tomēr
lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas nespēs pierādīt savas
saimnieciskās darbības vai plānoto ieguldījumu atbilstību banku vai ALTUM
izvirzītajiem ESG aspektiem, draud būtiska pieejas finansējumam (t.sk. kredītam)
pasliktināšanās.
ietekme var būt apstāklim, ka ilgtspējas ziņojumi būs plaši pieejami mašīnlasāma
formātā, kas dos iespēju finanšu institūcijām un citām ieinteresētajām personām ar
samērīgiem resursiem veikt ļoti apjomīgu ilgtspējas informācijas apkopošanu, analīzi
utt. Tādējādi šī ilgtspējas informācija varētu tikt iekļauta dažādos automatizētos
lēmumu pieņemšanas rīkos, piem., saistībā ar finansējuma piešķiršanu, finansējuma
cenas noteikšanu, sadarbības partneru (piegādātāju) novērtēšanu (profilēšanu) u.c.
piedāvā ar Taksonomiju saistītas ilgtspējas informācijas atklāšanu topošā brīvprātīgo
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu biržā nekotētu MVU ietvaros. Šī pieeja
kopā ar dažām citām rekomendācijām ir paredzēta, lai mazinātu MVU potenciāli
“negatīvo” ietekmi uz banku zaļo aktīvu attiecību (GAR). Taču vienlaikus šī pieeja var
nozīmēt, ka biržā nekotētiem MVU Taksonomijas regulējums ierobežotā apjomā var
tikt piemērots tiešā veidā.