Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību nākotnē izvērtēt ģenētiski modificētu augu audzēšanas ietekmi uz Latvijas vidi un dabas bioloģisko daudzveidību un dažādiem šo jomu zinātniskajiem aspektiem.

1. Izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei. Atbilstoši šim darba uzdevumam ir paredzēts veikt jaunākās zinātniskās literatūras, kas publicēta 2023. gada nogalē un 2024. gada pirmajā ceturksnī, analīzi, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas projekta 1. gadā izvēlētajā monitoringa metodikā.
2. Izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datu bāžu piemērotību ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
3. Veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u.c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtne, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietas, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtne u.c.). Šī projekta uzdevuma ietvaros ir paredzēts turpināt monitoringu atbilstoši projekta
pirmajā gadā veiktā monitoringa novērojumiem un secinājumiem.
4. Sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD), kurš veic lauku apsekojumus vietās, kur 2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, analizēt ievāktos rapša augu paraugus. Šī projekta uzdevuma ietvaros ir paredzēts sadarbībā ar VAAD izvērtēt iespējas veikt apsekojumus attiecīgajos laukos un ievākt
rapša augu paraugus.
5. Noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotos paraugos un nepieciešamības gadījumā identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālos paraugos. Šis darba uzdevums paredz 3. un 4. darba uzdevuma ietvaros ievākto paraugu laboratoriskās analīzes: ĢMO skrīnings un ĢMO notikumu kvalitatīvās analīzes.
6. Nepieciešamības gadījumā ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam izmantot sekvenēšanas metodes. Šis darba uzdevums paredz gadījumos, kad ievākto paraugu DNS saturēs kādas transgēniem augiem raksturīgas skrīninga gēnu sekvences, bet nebūs iespējams identificēt konkrētu ĢMO notikumu, izmantot sekvencēšanas metodes.
7. Noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus ziedputekšņos, sēklās un augu pavairojamajā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē, kā arī on-line vietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju, pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem, kā arī zālienu un zālāju ierīkošanai.

Projekta otrajā gadā tika turpināts ģenētiski modificētu (ĢM) augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings. Monitoringa pieeja bija balstīta uz Vācijā izstrādāto floristiskās kartēšanas metodi, kas ietver 2 km zonu ap pārstrādes uzņēmumiem, ostām, pārkraušanas vietām. Ja uzņēmums atrodas pie upes, tad šajā zonā ietilpst upes posms 2 km augštecē un 3 km lejtecē. Divu kilometru rādiusā ap attiecīgo uzņēmumu tika apsekoti pievedceļi, krustojumi ar dzelzceļa līnijām un attiecīgie upes posmi. Tika veikta precīza atrasto rapša augu kartēšana (ar pierakstiem, fotogrāfijām un GPS koordinātām). Kopējais divu gadu laikā monitoringa ietvaros paņemto apvienoto paraugu skaits bija 230. Pastiprināta uzmanība monitoringā tika pievērsta objektiem, kas atrodas aizsargājamu dabas teritoriju tuvumā, bet pie šiem objektiem rapšu bija maz vai nebija vispār. Rīgas teritorijā tika fiksētas četras vietas, kurās esošās rapša populācijas varētu raksturot kā daudzgadīgas populācijas. Kopumā no 69 objektiem, 58 objektu (84%) apkārtnē konstatēti rapša augi vismaz vienā no monitoringa gadiem. Monitoringa ietvaros iegūto paraugu molekulāri bioloģiskās testēšanas rezultāti neuzrādīja, kā kāds no paraugiem saturētu ģenētiski modificētu augu materiālu. Kopumā 216 paraugiem no 230 paraugiem netika novērota amplifikācija nevienam no sešiem skrīninga gēniem, kā arī nebija amplifikācijas atsevišķajiem rapša notikumiem DP-073496-4 un MON94100. Četrpadsmit apvienoto rapša lapu paraugiem tika novērota vēla amplifikācija (Ct> 39) vienam vai vairākiem skrīninga gēniem. Atbilstoši Nīderlandē izstrādātajai metodikai šādi amplifikācijas rezultāti ir vērtējami kā negatīvi. Visi 14 paraugi tika pārbaudīti uz atsevišķu rapša notikumu klātbūtni, un visi bija negatīvi.
Projekta otrajā gadā tika turpināts noteikt nejaušus ĢM augu sēklu piemaisījumus sēklās, kas iegādātas mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē, kā arī on-line vietnēs Latvijā, pārbaudot tādas sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem, kā arī zālienu un zālāju ierīkošanai. Kopējais paraugu skaits bija 50, no tiem 33 vienas augu sugas paraugi, bet 17 – divu un vairāk augu sugu paraugi. Izcelsmes valsts bija Latvija 19 paraugiem, Lietuva – 12, citas valstis – 19. Visi zālāju un zālienu sēklu paraugi bija negatīvi uz visiem septiņiem pārbaudītajiem skrīninga gēniem. Projekta otrā gada ietvaros tika turpināts pētījums ar ziedputekšņu paraugiem. Šī pētījuma mērķis bija noteikt iespējamu neapzinātu ĢM augu izplatību Latvijas vidē. Kopējais paraugu skaits bija 100. Visi paraugi bija negatīvi uz pārbaudītajiem skrīninga gēniem, kā arī uz atsevišķajiem rapša notikumiem DP-073496-4 un MON94100.
Kopumā var secināt, ka projektā divu gadu laikā transgēnu ĢM augu izplatīšanās Latvijas vidē nav konstatēta. Projekta otrajā gadā tika īstenots darba uzdevums, kas saistīts ar Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datu bāžu piemērotības izvērtēšanu ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu. Šī darba uzdevuma ietvaros tika izvērtētas monitoringa programmas, apzināta datu esamība Latvijā, kā arī sagatavoti ieteikumi un rekomendācijas monitoringa programmu pielāgošanai, ja nākotnē Latvijā notiktu ĢM augu un/vai NGT augu apzināta vai neapzināta izplatīšana vidē audzēšanai vai nejaušas izbiršanas rezultātā.