Pētījumu un publikāciju datu bāze

Veicot ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu un to radīto iespēju apzināšanu un analīzi veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas pārtikas ražošanu Latvijas uzņēmumos.

– Latvijas pārtikas nozarei un tās uzņēmumiem pētījumā apkopoto datu un informācijas, ka arī
secinājumu un priekšlikumu pieejamība ļaus:
– saņemt vispusīgu un pamatotu informāciju savu uzņēmumu ilgtspējīgas pārtikas ražošanas
procesu turpmākās attīstības plānošanā, kā arī jaunu tirgus iespēju apzināšanā,
– sekmēt jaunu noieta tirgu apzināšanu Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem, kas ražoti
ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ietvaros,
– veicināt ilgtspējīgi saražoto pārtikas produktu patēriņa pieaugumu un produkcijas noieta
paplašināšanos ES un citu valstu patērētāju vidū.

Pētījuma pirmais darba uzdevums ir “raksturot aktuālās pasaules pārtikas tirgus tendences ilgtspējīgas
pārtikas ražošanas jomā”. Nepieciešamība nodrošināt ar pārtiku 9,7 miljardus pasaules iedzīvotāju
2050.gadā, ierobežotie pārtikas resursi un gaidāmās klimata pārmaiņas nosaka, ka ilgtspējīgas pārtikas
sistēmas veidošana ir vienīgais ceļš tālāk, lai nodrošinātu planētas un cilvēku izdzīvošanu. Attiecīgi tikai ar
ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu ir iespējams turpināt pasaules pastāvēšanu, un tās attīstība
turpināsies.
Ilgtspējīga pārtikas sistēma iekļauj dažādus aspektus, kā bioloģiskās daudzveidības vairošana, atjaunojamo
enerģiju izmantošana, aprites ekonomika, darbinieku un sabiedrības aizsargāšanai un labturības celšana, un
kultūru un nāciju atšķirību iekļaušanas. Lai gan ilgtspējīga pārtikas ražošanas sistēma ir sarežģīts mehānisms,
tomēr nozīmīgākās jomas, kas rada vislielāko efektu un palīdz veidot ilgtspējīgu pārtikas sistēmu ir:
• pārtikas izšķērdēšanu un atkritumu samazināšana,
• dzīvnieku produktu patēriņa samazināšana,
• vietējo, sezonālo produktu lietošana, lai saīsinātu pārtikas piegādes ķēdes,
• kā arī produktivitātes kāpinājums.
Lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti, liela nozīme ir digitalizācijas un tehnoloģiju attīstībai, kas palīdzētu
veidot efektīvāku pārtikas sistēmu. Interese par šīm jomām tikai turpinās pieaugt.
Secīgi turpinās pētījuma trešais darba uzdevums – “izvērtēt prognozes ilgtspējīgas pārtikas tirgus attīstībai”.
Ja ilgtspējīgas pārtikas koncepts pasaulē vēl ir kā tendence un virziens, kurā doties, tad ES jau notiek aktīvs
darbs pie ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ieviešanas visās ES dalībvalstīs. Sākotnēji tika prognozēts arī strauja
virzība ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveides virzienā, taču 2023.gada nogalē daļa no straujajām izmaiņām
ir apstādinātas.
Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tad padziļinātāks pārskats tika veidots par ES ilgtspējīgas
pārtikas konceptiem un kas tajos tiek iekļauts. Lai gan pētījuma virsraksts ir “ilgtspējīgas pārtikas ražošanas
sistēmas”, taču pēc pasaules un Eiropas Savienības tirgus tendenču izvērtējuma tika secināts, ka ilgtspējīgas
pārtikas ražošanas sistēmas vairs netiek skatītas izolēti no kopējās pārtikas aprites. Tādējādi ilgtspējīga
pārtikas ražošana iekļauj gan piegādes, gan pārdošanas ķēdes, gan arī atkritumu apsaimniekošanu, ar
uzsvaru uz ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ietvars, kas izvērtējuma laikā 2023.gada vidū Eiropas Savienības
kontekstā bija visnozīmīgākais gaidāmais likumdošanas papildinājums. Attiecīgi pētījumā tika apzināta esošā
ilgtspējīgas pārtikas aprites pārtikas tirgus tendences un prognozes ilgtspējīgas pārtikas tirgus attīstībā.
Latvijā jau aktīvi darbojas obligātie ilgtspējīgie publiskā iepirkuma kritēriji pārtikas jomā, notiek inovācijas
arī pārtikas tehnoloģiskās attīstības jomā. Kamēr tiek norādīts, ka pārtikas atkritumu samazināšana netiek
iekļauta valsts stratēģiskajos dokumentos.
Otrais darba uzdevums ir analizēt pircēju pārtikas produktu izvēles kritērijus, t.sk. ilgtspējas kritēriju
nozīmīgumu produktu izvēli. Lai gan izvēloties pārtiku ES dalībvalstu iedzīvotāji to izvērtē pietiekami
līdzvērtīgi, dažādu ilgtspējas kritēriju nozīmīgums ir atšķirīgs no valsts uz valsti. Latvijā nozīmīgākā ir cena,
apvienojumā ar garšu, tomēr budžeta skatījums ir viens no augstākajiem visās ES valstīs.
Pasaulē ilgtspējīgāks uzturs ietver pāreju uz augu izcelsmes produktiem, kur vairāk nekā pusi no uztura
veidotu dārzeņi, un gaļa un piena produkti veidotu nelielu ikdienas ēdiena papildinājumu. Taču Latvijas
iedzīvotājiem ikdienas uztura pamatā ir gaļa, piens un piena produkti, un to lietošanas biežums ir pieaudzis
pēdējo četru gadu laikā, tādējādi ir secināms, ka latvieša ēdienkarte netiek uzskatīta kā klimatam draudzīga. Lai gan dažkārt publiskajā telpā tiek minēts, ka iedzīvotāji ir nedaudz atvērtāki veģetārajam uzturam, tomēr
Latvijā ilgtspējīgs uzturs netiek asociēts ne ar veģetāru, ne vegānu ēdienu, ne arī ar gaļas neēšanu.
Lielākā daļa iedzīvotāju iepērkas lielveikalos gan ES, gan Latvijā. Tomēr trešdaļai iedzīvotāju vēl aizvien ir
pieejami pašu vai radinieku audzēti produkti no dārza vai saimniecībām, kuros iegūst dārzeņus, kartupeļus
un augļus. Tāpat arī piektdaļa Latvijas iedzīvotāju labprāt papildina pārtikas krājumus ar savvaļā pieejamo
pārtiku (lielākoties sēnes). Tomēr vietējo produktu iegāde tirgū, nelielajos veikaliņos ar katru gadu mazliet
samazinās, kas īpaši saruka Covid-19 pandēmijas laikā, kas tikai daļēji ir atjaunojusies 2023.gadā, salīdzinot
ar 2019.gadu. Tomēr īsās piegādes ķēdes tiek izmantotas lielākoties gaļas produktiem, dārzeņiem, arī
pienam un piena produktiem.
Kopumā virzīties uz ilgtspēju pasaulei kopumā, nozīmē sava personiskā labuma samazināšanu, lai
sabiedrības un vides aspekti tiktu uzlaboti. Tomēr 2023.gadā puse Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nav gatavi
maksāt vairāk par veselīgu, videi nekaitīgu un ilgtspējīgu pārtiku. Tāpat 25-28% iedzīvotāji Latvijā netic, ka
pasaule saskaras ar klimata krīzi, attiecīgi liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir skeptiski noskaņoti par ilgtspējas
jautājumiem.
Ceturtais darba uzdevums bija izvērtēt ilgtspējīgas pārtikas ražošanas iespējas Latvijas pārtikas nozares
uzņēmumos. Latvijas pārtikas pārstrādes un ražošanas uzņēmumi norāda, ka Latvijā ilgtspējas nozīmība ir
par ceturtdaļu mazāka nekā ES valstīs, kā arī mazāka nekā pasaulē kopumā. Latvijas iedzīvotāji meklē tikai
lētāko cenu, jo arī iedzīvotāju pārtikas budžets proporcionāli ienākumiem ir viens no augstākajiem ES
dalībvalstīs.
Latvija ir pārtikas eksportētājvalsts. Liela daļa no pārtikas produkcijas (izņēmums ir putnu gaļa, cūkgaļa, arī
daži dārzeņi un ogas) tiek audzēta un ražota, lai piedāvātu pasaules tirgos, tādējādi pārtikas nozares
uzņēmumi konkurē ārvalstu tirgus, izpildot eksporta tirgu kvalitātes, tai skaitā arī ilgtspējas kritērijus. Lai
nodrošinātu ilgtspējīgumu, pārtikas ražotājiem ir jāinvestē dažādos ilgtspējas aspektos, lai nodrošinātu citu
valstu iedzīvotāju prasības un prioritātes, kas atšķiras no valsts uz valsti. Ja investīcijas ilgtspējas jomā netiks
veiktas, tas var novest pie situācijas, kad Latvijas pārtikas uzņēmumi zaudēs konkurētspēju ārvalstu tirgū
un tiks izstumti no šīs konkurences cīņas.
ES valstīs ilgtspējas nozīmība ir ļoti augsta, taču katrā no tām atšķiras ilgtspējas aspektu uzsvars – Vācijā
interesējas par vegānu, veģetāru, dzīvnieku izcelsmes produktu aizstājējproduktiem, kā arī nozīmīga ir
dzīvnieku labturība, kamēr Nīderlandē, Īrijā un Dānijā galvenais aspekts ir vides pēdas nospiedums, it īpaši
attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Zviedrijā, Somijā un Austrijā svarīgi ir arī produkta vietējā
ražošana, bet Luksemburgas iedzīvotājiem galvenais ir minimizēt iepakojuma apjomu.
Latvijas uzņēmumiem vietējā tirgū ir mazāka interese attīstīt ilgtspējas aspektus, jo tos gala patērētājs tos
nenovērtē, taču eksporta uzņēmumiem ilgtspējas jautājumi ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi, lai Latvijas uzņēmumi
varētu konkurēt eksportā, tiem ir nepieciešams investēt ilgtspējas attīstības jautājumos, un tikai tad var
palielināties patēriņš un produkcijas noiets, un var apgūt jaunus tirgus.