Pētījumu un publikāciju datu bāze

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

1. priekšlikumu sagatavošana par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas iespējām (piem., ziedošana, neatbalstoša izskata produktu izplatīšana, blakusproduktu izstrāde u.c.) primārajā ražošanas posmā, pārtikas ražošanas posmā, mazumtirdzniecības posmā, t.sk. ēdināšanas uzņēmumos, un mājsaimniecībās Latvijā:
   1.  Veikt zinātnisku literatūras pārskatu, normatīvajiem dokumentiem un dažādām iniciatīvām, kas attiecas uz labāko praksi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai. Šī analīze veicama ar mērķi identificēt un izvērtēt efektīvas stratēģijas un pieejas, kas tiek piemērotas Eiropas valstīs visos pārtikas aprites posmos: sākot ar primāro ražošanu, pārtikas ražošanu, mazumtirdzniecību, ieskaitot ēdināšanas uzņēmumus, līdz pat mājsaimniecību līmenim. Šī analīze palīdzēs identificēt iespējas un labās prakses piemērus, ko varētu adaptēt un ieviest Latvijā, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, veicinot ilgtspējīgu pārtikas patēriņa un ražošanas praksi;
   2. Izstrādāt strukturētu aptauju, kas paredzēta pārtikas ražotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai izpētītu izšķērdēšanas iemeslus, esošās prakses un iespējamās inovatīvās pieejas pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai katrā no mērķgrupām;
   3. Veikt trīs mērķtiecīgas aptaujas pārtikas ražotāju, ēdināšanas uzņēmumu un mājsaimniecību vidū, lai iegūtu primārus datus par pārtikas izšķērdēšanas paradumiem un tās samazināšanas potenciālu;
   4. Izstrādāt priekšlikumus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai Latvijā, balstoties uz literatūras, normatīvo dokumentu un dažādu iniciatīvu analīzi, kā arī uz iegūtajiem aptaujas datiem. Priekšlikumos ietverot konkrētas darbības, kas adresē identificētās problēmas un izmanto aptaujās iegūtās iespējas pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai.
2. pārtikas ražošanas sektora padziļināts esošās situācijas izvērtējums ilgtspējas skatījumā un iespējamie varianti, kas jau tiek darīts, un priekšlikumu sagatavošana turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību ilgtermiņā Latvijā saistībā ar Eiropas Komisijas iniciatīvām par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām:
   1. Sagatavot pārskatu par pārtikas ražošanas uzņēmumu publicēto informāciju attiecībā uz ilgtspējas iniciatīvām, izmantojot to oficiālās mājaslapas kā primāro informācijas avotu. Kā arī identificēt un analizēt esošās prakses un stratēģijas, ko pārtikas ražotāji Latvijā jau īsteno, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām;
   2. Izstrādāt intervijas jautājumus, kas balstīti uz iepriekš apkopotās informācijas analīzi par pārtikas ražotāju ilgtspējas iniciatīvām, īstenot intervijas ar atbildīgajiem uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu padziļinātu perspektīvu par to, kā tiek īstenotas ilgtspējas iniciatīvas praksē;
   3. Sistematizēt un apkopot iegūto informāciju no intervijām un publiski pieejamiem avotiem par pārtikas ražošanas uzņēmumu ilgtspējas iniciatīvām, kas var kalpot kā pamats ilgtspējīgas pārtikas ražošanas veicināšanai Latvijā;
   4. Sagatavot priekšlikumus turpmākām darbībām, balstoties uz veiktajām intervijām un salīdzinājumu ar citu Eiropas valstu iniciatīvām ilgtspējas jautājumos pārtikas ražošanas nozarē, kas varētu palīdzēt pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā uzlabot savu darbību ilgtspējas ziņā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu pārtikas attīstību saskaņā ar Eiropas Komisijas virzītajām iniciatīvām.
3. Sagatavot zinātnisku pārskatu par projekta darba uzdevumiem, ietverot analīzi un apkopošanu par iepriekš veiktajām aktivitātēm, metodēm un sasniegtajiem rezultātiem.

Iesaistot sabiedrību un vadošos pārtikas zinātnes speciālistus ir iztrādāts ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un sniegtas rekomendācijas pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai.

Praktiskais lietojums:

1. Pārtikas izšķērdēšanas samazinājums pozitīvi ietekmēs gan vidi, jo samazināsies siltumnīcas efekta gāzu emisijas, gan ekonomiku, jo tiks ietaupīti naudas līdzekļi, kas līdz šim izšķērdēti pārtikas atkritumos, gan arī sabiedrība, jo, piemēram, ziedojot pārtiku daļa maznodrošināto sabiedrības tiks paēdināti
2. Ilgtspējas iniciatīvu īstenošana pārtikas ražošanas uzņēmumos ļaus samazināt ražošanas ietekmi uz vidi, sabiedrību nodrošināt ar veselīgu pārtiku, samazināt pārtikas izšķērdēšanu, ietaupīt finanšu resursus.