Pētījumu un publikāciju datu bāze

Veikt azbestu saturošu atkritumu apjomu izpēti Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām, lai atbrīvotos no azbestu saturošiem atkritumiem, ievērojot “piesārņotājs maksā” principu.

1. Veikt azbestu saturošu atkritumu statistikas analīzi;
2. sagatavot mazaizsargāto un maznodrošināto personu grupu mājsaimniecību situācijas analīze;
3. sagatavot novērtējumu par azbestu saturošu jumta segumu apjomu;
4. identificēt optimālos maršrutus azbestu saturošu atkritumu transportēšanai;
5. noteikt ar azbestu saturošu atkritumu apsaimniekošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas.

1. Kopējā azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas jauda Latvijas teritorijā sasniedz 11 tūkstoši tonnas gadā. Tā ir pietiekama, lai sasniegtu projekta mērķi, t.i., veiktu 2 000 tonnas azbestu saturošo jumta klājumu noglabāšanu atkritumu poligonos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
2. Pašvaldību rīcībā nav pieejama pilnvērtīga informācija par azbestu saturošo jumta segumu/krājumu apjomu, tajā skaitā to piederību iedzīvotājiem no dažādām sociālajām grupām (sociāli mazaizsargātām personām, maznodrošinātām un trūcīgām personām).
3. Lai noteiktu kopējo azbesta saturošo jumtu apjomu, tika izmantoti Valsts zemes dienesta dati par ēkām un būvēm ar šīfera jumta segumu. Izmantojot Izpildītāja sagatavoto metodi, tika novērtēts azbesta saturošo jumta segumu apjoms un dinamika periodā no 2010. gada līdz 2022. gadam.
4. Iegūtie rezultāti liecina, ka pašvaldībās esošais šīfera jumta apjoms ir ļoti atšķirīgs: galvenokārt Pierīgas pašvaldībās šīfera jumtu apjoms ir līdz aptuveni 10 tūkst. tonnām; citos novados un Latvijas lielākajās pilsētās šīfera jumtu apjoms sasniedz pat 40 tūkst. tonnas; vislielākais šīfera jumtu apjoms ir Rīgā un Dienvidkurzemes novadā, sasniedzot attiecīgi ap 49 un 53 tūkst. tonnas; šīfera jumta īpatsvars, kas sedz dzīvojamās mājas ar atsevišķiem izņēmumiem ir līdzīgs visās pašvaldības – ap 60% ir attiecināmi uz nedzīvojamām mājām, ap 40% ir attiecināmi uz dzīvojamām mājām; arī šīfera jumta apjoma dinamikas analīze uzrāda dažādas tendences pašvaldību griezumā un dzīvojamo/nedzīvojamo ēku griezumā.
5. Svārstības pēdējo 7 gadu laikā atsevišķās pašvaldībās uzrāda vidēji 12% samazinājumu, savukārt citās pašvaldībās ir konstatēts pieaugums līdz 4%;
6. sociāli mazaizsargāto, maznodrošināto un trūcīgo personu grupu mājsaimniecību situācijas analīzes ietvaros pēc Labklājības ministrijas datiem iespējams konstatēt, ka maznodrošināto un trūcīgo personu īpatsvars veido ap 3,5% no visiem valsts iedzīvotājiem. Savukārt ne Labklājības ministrijas, ne pašvaldību rīcībā nav pieejami statistikas dati par personu piederību kādai no sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām. Arī par azbestu saturošu jumta segumu apjomu piederību kādai no sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām ir iegūstama tikai aptuvena aplēse;
7. veiktās iedzīvotāju aptaujas ietvaros ir iegūts apstiprinājums tam, ka iedzīvotāji, kuru maksātspējas līmenis ir trūcīgās vai maznodrošinātās personas ienākumu līmenī, būtu gatavi segt ne vairāk kā 20% no izmaksām, kas saistās ar šīfera jumta apsaimniekošanas izmaksām;
8. novads ir uzskatāms kā optimāla teritoriālā vienība, kuras ietvaros ir vērts identificēt optimālos maršrutus azbestu saturošu atkritumu transportēšanai. Balstoties uz šo pieeju, esošais sadzīves atkritumu poligonu teritoriālais izvietojums un to spēja pieņemt azbestu saturošus atkritumus var nodrošināt optimālu azbesta atkritumu transportēšanu uz attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā esošo sadzīves atkritumu poligonu. Izņēmums ir Rīgas reģions, no kura azbestu saturoši atkritumu ir jāved ārpus reģiona, jo poligonam “Getliņi Eko” nav atļaujas šo atkritumu apglabāšanai.