Pētījumu un publikāciju datu bāze

Izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām, īpaši ņemot vērā veikto
Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanu Latvijā novērtējumu.

1) novērtēt Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radīto ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas
izmaksu, tirgus konjunktūras u. c. aspektiem;
2) izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām.

1. Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir ģeopolitisks satricinājums, kas, lai gan tieši
nav saistīts nedz ar lauksaimniecības, nedz pārtikas tirgu, ievērojot konfliktā iesaistīto
pušu nozīmīgo lomu atsevišķu lauksaimniecības un pārtikas ražošanā iesaistītu
izejvielu un materiālu starptautiskajā tirdzniecībā, izjaucis esošās piegādes ķēdes un
tādējādi izraisījis augstu nenoteiktību globālā mērogā tirgos un procesos, kas tieši
saistīti ar lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.
2. Saskaņā ar šo pētījumu, kā arī citos pētījumos secināts, ka līdz šim visredzamākā kara
ietekme ir dažādu lauksaimniecības un pārtikas produktu (kvieši, lopbarības
izejvielas, saulespuķu eļļa), enerģijas un mēslojuma cenu kāpums, pagaidām nav
liecību, ka cenu pieauguma dēļ ES dalībvalstīs tiktu apdraudēta pārtikas pieejamība
vai pārtikas drošības jautājumi. Tomēr konflikts joprojām turpinās, līdz ar to visas ar
to potenciāli saistītās sekas uz šo brīdi un pieejamo informāciju nav iespējams apzināt
vai novērtēt.
3. Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc Eiropas Parlamenta Ekonomikas pārvaldības un
EMS kontroles nodaļas pasūtījuma, Krievijas militārais iebrukums Ukrainā un ar to
saistītā enerģētikas krīze ir būtiski ietekmējusi eirozonas ekonomiku un inflāciju,
tādējādi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju tirgos, kas svarīgi Latvijas
lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem. Tomēr ārkārtējo apstākļu un dažādu
satricinājumu vienlaicības dēļ ir grūti pateikt, cik lielu daļu inflācijas veido
ekonomikas atsākšana pēc Covid-19 un cik liela ir kara ietekme. Turklāt uzņēmēju
aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēji nav sastapušies ar pārmērīgām problēmām
gatavās produkcijas pārdošanā, tādējādi var secināt, ka kara ietekme uz vispārējo
pirktspēju Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem būtiskajos tirgos līdz šim
nav bijusi būtiskākā no krīzes izpausēm.
4. Politiskā spriedze, sankcijas un pretsankcijas ietekmēja politiski ekonomiskās
attiecības starp Krieviju un Eiropas valstīm jau kopš 2014. gada pēc Krimas pussalas
aneksijas, tomēr laika gaitā tas saplūda ar citiem faktoriem. Attiecību saasinājums ir
noticis 2021. gada sākumā-vidū, uz ko mēreni bija sākuši reaģēt energoresursu tirgi,
tomēr īsts cenu lēciens gan resursu, gan produktu tirgū notika 2022. gada februārī,
sākoties Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā.
5. Pēc cenu lēciena 3-6 mēnešus turpinājās nenoteiktības periods, kurā cenas trupināja
augt, pakāpeniski krītoties tempam un 2022. gada ziemas sākumā cenu kustībā sāka
parādīties lejupejošā tendence gan resursu, gan arī produkcijas tirgos. Nozīmīga loma
nenoteiktības mazināšanā bija 2022. gada 22. jūlijā panākta vienošanos par Ukrainas
lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā. Turpmākie militārie un
politiskie notikumi vairs neatstāja būtisku ietekmi uz cenām.
6. Latvijas tirdzniecības plūsmas ar karā iesaistītām pusēm karadarbība ietekmēja
mazākā mērā nekā politiskie procesi – lauksaimniecības un pārtikas preču importa un
eksporta apjoms no/uz Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju kopumā ir audzis. Plūsmu
pārmaiņas notikušas pārsvarā tajās jomās, kurās tika pieņemti politiskie lēmumi par
tirdzniecības aizliegumiem (piem., minerālmēsliem no Krievijas un Baltkrievijas) vai
tirgus atvēršanu (piemēram, Ukrainas olu produkcijai). No šī viedokļa potenciāli zem
riska draudiem ir Latvijas dzērienu eksports uz Krieviju, kura vērtība pārsniedz
EUR 300 milj. gadā un ko Krievija var izmantot kā ieroci, lai kaitētu Latvijas
ekonomikai.
7. Lauksaimniecības un pārtikas nozaru datu analīze (Bruto seguma aprēķins, SUDAT,
uzņēmumu gada pārskati) parāda, ka 2022. gadā salīdzinot ar 2017.-2022. gada vidējo līmeni vairumā gadījumos būtiski ir pieaugušas ražošanas izmaksas.
Vienlaikus ir jāatzīmē arī tas, ka produkcijas cenu kāpums vairumā gadījumu šo
izmaksu pieaugumu ir nivelējis, tāpēc rezultējušie rādītāji (bruto segums, ienākumi
pirms nodokļiem, uzņēmuma peļņa) vairuma gadījumu ir palielinājušies.
8. Par īpašu ir uzskatāma 2022. gada situācija ar piena ražošanas un piena pārstrādes
nozarēm. Uz šo nozaru darbības rezultātiem ir aktīvi iedarbojies arī kāds cits ārējais
faktors reģionālā līmenī – piena iepirkuma cenas pieaugums ir bijis lielāks par Eiropas
vidējo, kas radīja ļoti augstus bruto seguma rādītājus, būtiski uzlaboja SUDAT piena
lopkopības specializācijas saimniecību ienākumus, radīja ekstremāli augstu peļņu.
Savukārt piena pārstrādes sektors rezultātā ir piedzīvojis tik strauju izmaksu kāpumu,
ka kļuvis par vienīgo nozari ar būtisku peļņas kritumu.
9. Uzņēmumiem izmaksātais valsts atbalsts izmaksu pieauguma segšanai vislielāko
efektu ir atstājis uz 2 nozarēm – uz piena pārstrādi, kurā pat ar saņemto atbalstu peļņas
rādītāji biji būtiski zemāki par 6 gadu vidējo rādītāju, un uz zivju apstrādi, kurā bez
valsts atbalsta nozare kopumā būtu darbojusies ar zaudējumiem. Pārējos gadījumos
izmaksātais atbalsts nav devis būtisko ekonomisko efektu, tomēr nevar noliegt tā
pozitīvo ietekmi uz drošākas uzņēmējdarbības vides radīšanu kara izraisītās
nenoteiktības apstākļos.
10. Uzņēmēju aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir
radījis ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora uzņēmumiem visās
nozarēs, jo īpaši sākuma periodā. 2023.gada nogalē, 80% lauksaimniecības uzņēmēju
joprojām izjūt kara ietekmi uz savu saimniecisko darbību, tomēr daļa uzņēmēju, jo
īpaši pārtikas ražošanā, uzskata, ka situācija ir stabilizējusies, notikusi pielāgošanās
jaunajiem tirgus apstākļiem.
11. Kā nozīmīgākās problēmas ražošanai nepieciešamo izejvielu, materiālu un
energoresursu iegādē, uzņēmēji pārsvarā norādījuši izmaksu pieaugumu, lai gan,
runājot par ražošanas izmaksām kopumā, neuzskata, ka ražošanas izmaksas būtu
pieaugušas tikai kara ietekmē. Arī uz ražošanas apjomiem kara ietekmi lielākā daļa
uzņēmēju nav norādījuši, tādējādi var secināt, ka kara ietekmi uzņēmēji vairāk izjutuši
kā nevēlamu apstākļu kopumu, ne tik daudz kā fizisku šķērsli uzņēmējdarbības
turpināšanai un uzņēmējdarbības vidi lauksaimniecības un pārtikas nozarēs kara
periodā ietekmē ne tikai šis satricinājums, bet arī citi procesi un notikumi.