Pētījumu un publikāciju datu bāze

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība 2022

Valoda:
Latviešu
Pētījuma statuss:
Nodots
Par pētījuma pasūtīšanu atbildīgais darbinieks vai amatpersona:
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība 2022

Pētījuma mērķis:

2022. gada oktobrī un novembrī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību, digitālo finanšu pratību, finansiālo iekļautību, finansiālo noturību un finansiālo labklājību. Šīs aptaujas dati izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija(OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātajai metodoloģijai.

Pētījuma uzdevums:

Veikt aptauju Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz  79 gadiem vidū, analizēt un aprakstīt aptaujas rezultātus, salīdzināt tos ar 2019. gada Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujas rezultātiem.

Aprēķināt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu (finanšu zināšanu rezultāts, finanšu uzvedības rezultāts, attieksmes pret finanšu lietām rezultāts), digitālās finanšu pratības kopējo rezultātu (atsevišķi aprēķinot rezultātu attiecībā uz zināšanām, uzvedību un attieksmi) un finansiālās iekļautības rādītājus, atbilstoši OECD/INFE noteiktajām formulām.

Nodošanas datums:
01.12.2022
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība):
Latvijas banka
info@bank.lv
Iesniedzējinstitūcijas autorizētais lietotājs:
Pētījuma pasūtītājs:
Latvijas banka
info@bank.lv
Politikas joma:
Budžeta un finanšu politika
Pētījuma klasifikācija:
Sabiedriskās domas pētījums
Pētījumu rezultātu izmantošana:
Lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu
Pētījuma finansēšanas avots:
Cits
Finansējuma avota pilns nosaukums:
Latvijas Bankas ikgadējais budžets
Pētījuma finansēšanas summa EUR (bez PVN):
23670.00 EUR
Pētījuma sasniegtie rezultāti:
  • Finanšu pratības indeks, kas izveidots 2022. gada izskaņā, rāda, ka finanšu pratības līmenis palicis nemainīgs, un indeksa rezultāts ir 12.2 punkti jeb 61 % no maksimālā iespējamā rezultāta.
  • Finanšu zināšanas septiņu gadu laikā ir pazeminājušās, vājākās zināšanas ir 18–19 gadu veciem jauniešiem un iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni.
  • Būtiski uzlabojusies attieksme pret finansēm, to plānošanu ilgtermiņā. Zemāks rezultāts vērojams 18–19 gadu veco jauniešu vidū.
  • Uzlabojušies iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un ikdienas finanšu plānošanas paradumi.
  • Kaut uzlabojusies attieksme, tomēr rīcība, plānojot savas finanses ilgtermiņā, saglabājas vājā līmenī, īpaši ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas kapitāla veidošana.
  • Iedzīvotāju digitālā finanšu pratība novērtēta ar 4.6 punktiem 10 punktu skalā. Digitālā finanšu pratība novērtēta pirmo reizi, izmantojot Digitālais finanšu pratības indeksu, kurā novērtētas zināšanas, attieksme un uzvedība, izmantojot digitālus finanšu pakalpojumus un produktus. Arī Digitālajā finanšu pratības indeksā zemākos rezultātus Latvijas iedzīvotāji uzrāda zināšanu dimensijā.
To top